Tā 24. novembrī, uzstājoties Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizētajā Novadu dienā Aizkrauklē, pauda Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes ekonomists Kristaps Svīķis.
LB pētījumā secināts, ka izglītības iestāžu audzēkņu sekmes nav atkarīgas no atrašanās vietas sociālekonomiskiem rādītājiem, skolas tehniskā aprīkojuma vai skolēnu tautības. Svarīgākie aspekti ir skolas lielums un līdz ar to klašu piepildījums, skolotāju atalgojums un viņu vecums.
"Ja skola ir maza, grūtāk nokomplektēt skolotāju slodzes. Eksakto priekšmetu skolotājiem ir vieglāk, bet, ja esi specifiskāka priekšmeta skolotājs, tas ir ievērojami sarežģītāk," klāstīja K. Svīķis, kurš pats savulaik ir strādājis par pedagogu.
Zema atalgojuma dēļ skolas nespēj piesaistīt pedagogus, īpaši gados jaunos, mazinās skolēnu interese par mācībām. "Ir jāatsakās no savām ambīcijām un jādomā par bērniem un arī par labumu valstij," aicināja LB pārstāvis. K.Svīķis pauda, ka, optimizējot skolu tīklu, iespējams ietaupīt līdzekļus, kas būtu novirzāmi pedagogu atalgojumam. "Un tad mēs iegūsim motivētus skolotājus, augs arī interese par pedagogu darbu, tā vairs nebūs tādā bedrē kā pašlaik," akcentēja ekonomists.
Jau vēstīts, ka piektdien Aizkraukles pilsētas kultūras namā notika LPS organizētā Novadu diena, kas veltīta izglītības jomai. Pasākuma laikā notika diskusijas, kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi, par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, par izglītības sistēmas decentralizētas organizācijas iespējām, kā arī tiks prezentēti Latvijas autoceļu tīkla inventarizācijas rezultāti.
