EK ziņojums: Latvijai nepieciešams palielināt absolventu skaitu eksakto zinātņu jomā

Latvijā ir augsts iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību, taču nepieciešams palielināt absolventu skaitu dabaszinātņu, matemātikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, secināts Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā izglītības uzraudzības ziņojumā "Education and Training Monitor 2017".

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informēja, ka gandrīz visos izglītības sistēmas rādītājos Latvijai ir labāki rezultāti nekā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vidēji. Ziņojumā norādīts, ka 30 līdz 34 gadus veci pieaugušie ar augstāko izglītību Latvijā ir 42,8%, bet ES vidēji tie ir 39,1%. Savukārt 20 līdz 24 gadus vecu iedzīvotāju nodarbinātība, kuri pēdējo trīs gadu laikā ieguvuši vidējo vai augstāko izglītību - Latvijā sasniedz 81,4%, bet ES vidēji 78,2%.

Ziņojumā arī norādīts, ka dalība pirmsskolas izglītībā no 4 gadu vecuma līdz sākumskolai Latvijā - 95%, ES vidēji - 94,8%. Bet izglītību priekšlaicīgi pametušie 18 līdz 24 gadus veci jaunieši Latvijā ir 10%, savukārt ES vidēji tie ir 10,7%. Tāpat secināts, ka 15 gadu vecu skolēnu proporcija ar zemām lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu prasmēm Latvijā attiecīgi ir 17,7%, 21,4% un 17,2%; bet ES - 19,7%, 22,2% un 20,6%.

Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem Latvijas izglītības sistēmai ziņojums nosauc dzimumu nevienlīdzību izglītības rezultātos - vīriešu sasniegumi pamatprasmēs un izglītības ieguves rādītājos Latvijā ir daudz zemāki par sieviešu sasniegumiem un izglītības ieguves rādītājiem.

EK atzīst, ka Latvijā ievērojami samazinājies izglītību priekšlaikus pametušo skaits, kā arī ievērojami uzlabojušies skolēnu sasniegumi pamatprasmēs. Arī jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli un jauno kvalitātes novērtēšanas sistēmu Latvija ievieš saskaņā ar plānotajiem un valdības noteiktajiem termiņiem.

Tāpat norādīts, ka Latvijā ir augsts iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību, taču nepieciešams palielināt absolventu skaitu dabaszinātņu, matemātikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. Arī profesionālajā izglītībā notiek nozīmīgas pārmaiņas, taču vēl aizvien netiek pilnībā izmantots viss potenciāls darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā un mācību satura pilnveidē.

Pieaugušo iedzīvotāju dalība izglītībā ir vienīgais no galvenajiem uzraudzības rādītājiem, kurā Latvija atpaliek no ES valstu vidējā rādītāja - Latvijā pieaugušo izglītībā iesaistījušies 7,3%, bet ES vidēji 10,8%. Ministrijā uzsvēra, ka šajā jomā Latvija apņēmusies situāciju uzlabot - IZM uzsākusi īstenot vērienīgu ES fondu un valsts līdzfinansētu pieaugušo izglītības projektu "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", un šā gada oktobrī Valsts izglītības attīstības aģentūra izsludināja pirmo pieteikšanos četrās prioritārajās tautsaimniecības nozarēs, kurās pašlaik visvairāk trūkst darbinieku - būvniecībā, informācijas komunikācijas tehnoloģiju jomā, kokapstrādes specialitātēs, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās.

EK pārstāvniecībā norādīja, ka pārskats liecina par to, ka ES valstu izglītības sistēmas kļūst iekļaujošākas un efektīvākas, tomēr tas arī apliecina, ka skolēnu izglītības līmenis lielā mērā ir atkarīgs no viņu sociālekonomiskā stāvokļa. Secināts, ka dalībvalstis veiksmīgi virzās uz priekšu, lai sasniegtu lielāko daļu no ES pamatmērķiem izglītības reformēšanā un modernizēšanā, tomēr ir nepieciešami lielāki centieni, lai izglītībā panāktu vienlīdzību.

"Nevienlīdzība joprojām pārāk daudziem Eiropas iedzīvotājiem liedz izmantot labākās iespējas dzīvē. Tā apdraud arī sociālo kohēziju, ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un labklājību. Turklāt bieži vien mūsu izglītības sistēmas veicina nevienlīdzību, piemēram, ja tās neiesaista iedzīvotājus no trūcīgākām ģimenēm vai ja vecāku sociālais stāvoklis nosaka panākumus izglītībā, tādējādi no paaudzes paaudzē pārnesot nabadzību un mazinot iespējas darba tirgū. Mums ir jādara vēl vairāk, lai nepieļautu šo nevienlīdzību. Izglītības sistēmām ir īpaša nozīme taisnīgākas sabiedrības izveidē, piedāvājot vienādas iespējas visiem," norādīja ES izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs.

Potāla “e-Klase” lasītāju komentāri…

Lasīts 293 reizes Pēdējo reizi rediģēts Piektdiena, 10 novembris 2017 12:56
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi EK ziņojums: Latvijai nepieciešams palielināt absolventu skaitu eksakto zinātņu jomā