Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi? Ekonometriskās analīzes rezultāti

Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.

Mācību rezultāti un sasniegumi Latvijas skolās diezgan ievērojami atšķiras. Pasaulē par šo tēmu ir veikti simtiem pētījumu, tāpēc kādam var kļūdaini likties, ka "viss jau sen ir izpētīts". Tomēr to secinājumi lielā mērā atspoguļo valsts specifiku, ko nevar pilnībā attiecināt uz pārējām valstīm.

Piemēram, nebūtu pārsteigums, ja valstīs ar pārpildītām skolām (piemēram, Filipīnās) mācību rezultātus veicinātu ne tikai skolotāju, bet pat krēslu skaits skolā. Tomēr jēga no šāda secinājuma Eiropas valstij bez krēslu deficīta īsti nav.

Labi, pat ja Filipīnas tiešām ir ekstrēms gadījums, cik lielā mērā mēs varam paļauties uz secinājumiem, kas izriet no Čehijas vai Portugāles skolēnu sasniegumu analīzes? Secinājumus atkal vismaz daļēji nosaka valsts specifika, kuru mēs līdz galam neapzināmies. Tātad, kaut ko no ārzemju literatūras paņemt var, bet pilnībā rezultātus attiecināt arī uz Latviju būtu pārdroši.

Netrūkst pētījumu arī par Latviju, tomēr tie pārsvarā tikai daļēji aptver visu potenciālo izglītības rezultātu ietekmējošo faktoru analīzi. Visaptverošu, uz ekonomiskās analīzes balstītu pētījumu par izglītības tēmu Latvijā nav daudz. Ņemot vērā lielās pārmaiņas, kas tuvākajā laikā sagaida Latvijas izglītības sistēmu, bija būtiski šādu pētījumu veikt, lai turpmākajā laikā pieņemtie lēmumi balstītos kvalitatīvā analīzē, nevis uz stereotipiem, emocijām un nepārbaudītiem pieņēmumiem.   

Šajā rakstā – stāstīšu par mūsu pētījuma galvenajiem rezultātiem [1]. Ja jau vienā skolā valsts eksāmenu rezultāti matemātikā, latviešu un angļu valodās ir divreiz augstāki nekā citā, tad kādi faktori to nosaka? To analizējām pētījuma gaitā, saliekot kopā vairākas publiskas un nepubliskas datu bāzes.

Skolas lielums un skolotāju alga

Tas, ka lauku skolās centralizēto eksāmenu rezultāti ir zemi, mēs zinām jau vairākus gadus. Tas, ko mēs nezinājām un līdz šim brīdim pat nemēģinājām uzzināt, kāpēc tā ir un ko var darīt, lai situāciju mainītu. Ir tomēr atšķirība, vai lauku skolās valsts eksāmenu rezultāti ir zemi tāpēc, ka skolotāju algas laukos ir zemākas, vai tāpēc, ka tur strādā "citādāki" skolotāji vai mācās "citādāki" skolēni, trūkst datortehnikas, vai arī tas objektīvi atspoguļo lauku sociālekonomiskā stāvokļa (zemi ienākumi, augsts bezdarbs) negatīvo ietekmi uz skolēnu motivāciju un līdz ar to arī uz sekmēm.

Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka centralizēto eksāmenu rezultātu atšķirība starp pilsētu un lauku skolām pastāv galvenokārt tāpēc, ka lauku skolās ir mazāk skolēnu un pedagogi saņem zemākas algas.

Šie divi faktori ir savstarpēji saistīti: jo lielāka ir skola, jo ir pieejami lielāki resursi skolotāju atalgojumam (1. un 2. attēls). Augstāks atalgojums ļauj darbā pieņemt labākus skolotājus, kas, savukārt, veicina skolēnu mācību sasniegumus.

Tomēr pat divās skolās ar vienādu vidējo skolotāju algu augstāki mācību sasniegumi ir lielākajai skolai. Tas ir pozitīvs mēroga efekts, kas zinātniskajā literatūrā tiek konstatēts ļoti bieži un kas izriet no lielākas skolotāju specializācijas.

Ja lielajās skolās viens pedagogs var specializēties matemātikas 5. – 7. klašu programmā, tad mazajā skolā pedagogs šādu greznumu nevar atļauties. Viņam matemātika jāmāca ne tikai 5. – 12. klasei, bet nereti papildus arī kāds pavisam cits priekšmets, piemēram,  fizika, informātika vai ekonomika.

Šeit ir mūžīgais jautājums par cēlonību, vai (1) lielā skolā māca labāk, vai arī (2) labā skolā iestājas vairāk bērnu. Realitātē sakarība ir abpusēja. (2) noteikti nav vienīgais cēlonības virziens. Pat tad, ja 100 skolēnu skolā teorētiski var mācīt 120 bērnu, 1000 bērni tur tomēr iestāties nevar.

Mūsu pētījumā skaidri redzams, ka ja lauku skolai būtu tieši tādas pašas īpašības kā pilsētas skolai (pirmkārt, skolēnu skaita un pedagogu atalgojuma ziņā), tad arī tajā mācītu tikpat labi kā pilsētas skolā. Tādējādi uzskats par to, ka lauku skolās māca slikti neatbilst patiesībai. Vienīgie "lauku skolas trūkumi" ir mazs izglītojamo skaits un rezultātā – zemais skolotāju atalgojums.

  

Skolotāju vecums

Pārsteidzošākais visa pētījuma secinājums ir tāds, ka skolotāju vecums ir viens no robustākajiem (stiprākajiem) faktoriem, kas ietekmē skolēnu mācību sasniegumus. Jo skolā strādājošie pedagogi (vidēji) ir jaunāki, jo skolēni centralizētajos eksāmenos uzrāda labākus rezultātus (3. attēls). Pat ņemot vērā to, ka valsts ģimnāzijās, kur mācību sasniegumi ir ļoti labi, mēdz mācīt pedagogi ar lielāku pieredzi.

Šeit jāatzīmē, ka jaunu skolotāju trūkums Latvijā ir viens no visvairāk izteiktajiem Eiropas Savienībā (ES). Arī Latvijas mērogā izglītības nozare ir teju vienīgā, kur par 40 gadiem jaunāku darbinieku ir mazāk, nekā darbinieku, kas vecāki par 55 gadiem. (4. attēls).

Kāpēc jaunie talanti masveida nenāk strādāt uz skolu? Izglītības programmu absolventu skaits ir pietiekams. Problēma ir – zemas algas un diezgan plakana atalgojuma skala.

Citiem vārdiem sakot, angļu valodas skolotāja programmas absolventi labāk var nopelnīt, strādājot par tulku, nevis savā profesijā. Vēl daži citi augstskolu beidzēji pēc pāris skolā  pavadītiem gadiem jūtas pievilti, jo neredz būtiskas izaugsmes iespējas.

Skolotāji, kas vēlas saņemt vairāk un līdz ar to arī gatavi dot vairāk, atsevišķos gadījumos aiziet no skolas, iedarbinot mehānismu ar nosaukumu "negatīvā atlase". Te var vilkt paralēles ar klasisko piemēru par automobiļu tirgu. Jo zemāku cenu pircēji gatavi maksāt par automobili, jo sliktākas kvalitātes automobiļus pārdēvēji piedāvā tirgum. Par tiem pircēji gatavi maksāt vēl mazāku naudas summu, tāpēc automobiļu kvalitāte vēl vairāk pasliktinās… Tieši tā pētījuma rezultāti arī būtu jāsaprot, nevis  tos interpretējot tā, ka "atlaižot pensijas vecuma skolotājus un pieņemot  darbā studentus, skolēnu mācību sasniegumi automātiski uzlabosies".

Skolotāju skaits uz skolēnu

Par to pašu darba samaksas fondu par skolotāju var noalgot vai nu vienu Nobela prēmijas laureātu fizikā vai daudz viduvēju skolotāju. Pirmajā gadījumā profesionālis strādās ļoti lielā klasē; otrajā gadījumā – ne tik meistarīgi vairāki pedagogi strādās mazajās klasēs un līdz ar to varēs individuāli pieiet katra bērna mācīšanai. Skaidrs, ka tās ir divas nosacītās galējības un optimālais risinājums ir kaut kur pa vidu.

Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka kvalitatīvie skolotāju rādītāji, kas saistīti  ar atalgojumu, vecumu un izglītības līmeni ir daudz nozīmīgāki skolēnu mācību sasniegumu ietekmējošie faktori nekā skolotāju skaits. Tādējādi, palielinot skolotāju algas un līdz ar to nodrošinot lielākas iespējas darbā atlasīt labākus pedagogus, var būtiski veicināt skolēnu mācību sasniegumus.

Vienlaikus lielākie tēriņi vien mācību sasniegumus neuzlabos. Izšķiroši svarīgi, kur nauda tiek iztērēta. Novirzot finansējumu nevis labāku pedagogu atlasei, bet, piemēram, papildu datoru iegādei, mācību kvalitātes celšana neizdosies Lai gan mazajās skolās datoru skaits uz skolēnu ir ievērojami lielāks, tam uz mācību sasniegumiem nav lielas pozitīvās ietekmes. Tas nozīmē, ka ar vairāk datoru iegādi nepietiek, daudz svarīgāk ir tas, cik efektīvi datori tiek izmantoti.

Pašlaik ES valstu vidū izglītībai tērējam vislielāko valsts budžeta daļu, tāpēc diez vai turpmāks finansējuma pieaugums izglītībai ir iespējams (nauda nepieciešama arī citām prioritātēm, piemēram, veselības aprūpei).

Naudas līdz šim pietika, lai uzturētu ļoti mazas vidusskolas un pamatskolas, bet, diemžēl nepietika no izglītības kvalitātes viedokļa galvenajam, lai pedagogu algas tiktu celtas tik augstu, lai tās nodrošinātu pozitīvo atlasi. Un diez vai zems iedzīvotāju blīvums Latvijā ir pietiekams pamats neefektīvu skolu tīklu uzturēšanai. Igaunijā un Somijā iedzīvotāju blīvums ir zemāks nekā Latvijā, bet skolēnu skaits uz skolotāju ir ES vidējā līmenī – ap 12 (Latvijā - 9).

Olegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists

Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir rūpēties par ilgtermiņa stabilitāti, veidojot pamatus turīgai valsts nākotnei. Tas nav iespējams bez labi izglītotas, globāli konkurētspējīgas jaunās paaudzes. Tādēļ Latvijas Banka savu ikgadējo Tautsaimniecības konferenci šī gada 27. septembrī šoreiz velta izglītības tematikai.

Tai gatavojoties, Latvijas Bankas eksperti pēta un analizē izglītības tēmas problemātiku, sekmīgo valstu pieredzi un iespējamos risinājumus, kas rakstu sērijas formā tiks publicēti šeit, www.makroekonomika.lv.

 

Piezīme

Jūlija izskaņā Latvijas Bankas ekonomisti viesojās pie Latvijas talantīgākajiem skolēniem nometnē "Alfa". Atbildot uz jautājumu, vai Tu pēc skolas beigšanas vēlētos strādāt par skolotāju, saņēmām šādas atbildes:

- Skolotāja profesijas izvēle varbūt būtu tāds beigu plāns, ja galīgi neiet. Bet nav tā, ka es to lieku kā galīgu "nē".

- Varbūt kādreiz, bet ne kā pamata darbu, tikai kā daļu no pamata darba.

- Nākotnē varētu pamēģināt šo profesiju.

- Varētu, bet tikai tad, ja man nav citu izvēļu labāk apmaksātā darbā.

- Nē, par tādu naudu es kā skolotājs strādāt negribētu.

 

Lasīts 169 reizes Pēdējo reizi rediģēts Sestdiena, 09 septembris 2017 09:07
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi? Ekonometriskās analīzes rezultāti