Skolēnu un skolu skaita izmaņu dinamika būtiski atšķiras

Skolēnu skaita un skolu skaita izmaiņu process būtiski atšķiras, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Pēdējo astoņu gadu laikā vidusskolēnu skaits sarucis par aptuveni 24 000 skolēnu, sasniedzot aptuveni 34 700 skolēnu skaitu 10.-12.klašu posmā. Tas nozīmē, ka izglītojamo skaits vidusskolas posmā sarucis par aptuveni 40%.

Savukārt vidusskolu skaits kopš 2009./2010.mācību gada no 350 vidusskolām saruka līdz 311 vidusskolām pagājušajā mācību gadā, tādā veidā vidusskolu kopskaitam samazinoties par aptuveni 11%.

"Skolēnu skaita izmaņu process būtiski atšķiras no skolu skaita izmaiņu procesa," atzina ministrs.

"Redzam, ka skolēnu skaita dinamika ir daudz straujāk krītoša nekā skolu skaita dinamika. Saprotu pašvaldību vēlmi noturēt skolu savā teritorijā - tam ir dažādi faktori, bet mana dziļākā pārliecība ir, ka skolas nedrīkst būt ne stimuls skolu tīkla kārtošanai, ne arī bremze tam. Skolu tīklam jāatbilst ekonomiskajai situācijai un tālākām attīstības tendencēm," sacīja K.Šadurskis.

Viņš uzsvēra, ka, ja izdosies novirzīties no priekšstata par vidusskolu īstenotās sociālās funkcijas uz izglītības un attīstības funkciju, tad nākotnē izdosies celt konkurētspējas rādītājus.

Apskatot vidusskolu piepildījumu, var secināt, ka vairums vidusskolās skolēnu skaits nepārsniedz 150, teica ministrs, uzsverot, ka tas rada nopietnas problēmas nākotnē, tostarp ar jaunā satura ieviešanu izglītībā.

"Ja runājam par to, ka sākumā skolēniem jāapgūst priekšmeti standartlīmenī, bet vidusskolā augstākajā līmenī, tad skolā, kur nav paralēlklašu, praktiski neiespējami nodrošināt pedagogu loku, kas spēj piedāvāt diferencētu saturu," secināja politiķis.

Tāpat, analizējot pēdējos gados notikušās skolu reorganizācijas, secināts, ka "graujošas pārmaiņas nav notikušas", teica K.Šadurskis.

"Mēs visi slavējam Ulmaņlaikus, bet vienā no mācību gadiem tajos Ulmaņlaikos tika slēgtas 76 skolas. Mazās, tam laikam neatbilstošas skolas tika slēgtas, protams, būvējot jaunas skolas, jo tas bija nepieciešams," stāstīja politiķis.

Viņš akcentēja, ka patlaban jaunu skolu izbūve būtu nepieciešama pamatā tikai Pierīgā, tāpēc līdzekļus, kas ietaupīti, sakārtojot skolu tīklu, varēšot ieguldīt izglītības vides modernizēšanai.

"Būsim gatavi runāt ar visām pašvaldībām oktobrī, ceru, ka līdz martam sarunas noslēgsies ar lielu daļu pašvaldību. Negribam organizēt sprādzienveidīgu procesu, bet pakāpenisku pāreju. 2018. gada marts ir robežšķirtne, kad lēmumi jāpieņem bez garas vilināšanās pašvaldībās," pauda ministrs.

K.Šadurskis uzsvēra, ka patlaban tiek strādāts pie matemātiskas formulas, ar kuras palīdzību būs iespējams noteikt skolas pievienoto vērtību skolēna attīstībā. To plānots darīt, salīdzinot izglītojamā sasniegumus valsts pārbaudījumos 9. un 12. klasē.

"Mēs nevaram atļauties turēt mazas un vājas skolas, līdz ar to kvalitatīvais kritērijs ir primārs, savukārt ar kvantitatīvajiem kritērijiem dosim savu redzējumu par optimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā, to papildinot ar papildu kritērijiem, tostarp pārvietošanās laiku no mājām uz skolu," skaidroja politiķis.

Izglītības un zinātnes ministrija patlaban veic pētījumu par optimālo skolu tīklu, kura rezultāti kalpos par rekomendācijām pašvaldībām skolu tīkla sakārtošanas procesam, informē aģentūra LETA. Ministrija iecerējusi jau rudenī sākt pārrunas ar pašvaldībām par situācijas risināšanu katrā no vietvarām.

Portāla “E-klass” lasītāju komentāri...

Lasīts 141 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 24 augusts 2017 21:30
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi Skolēnu un skolu skaita izmaņu dinamika būtiski atšķiras