Lielākā daļa (61%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka skolās būtu jāpalielina eksakto zinātņu apmācības īpatsvars.
Tā atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes" jūlija sākumā veiktais pētījums.
21% Latvijas iedzīvotāju šādu ieceri noteikti atbalstītu, bet vēl 40% to drīzāk vēlētos.
Tomēr ceturtā daļa (23%) iedzīvotāju neuzskata, ka skolās būtu jāpalielina eksakto zinātņu apmācību īpatsvars. 18% iedzīvotāju uzskata, ka to drīzāk nevajadzētu darīt, savukārt vēl 5% pārliecināti, ka tas noteikti nav jādara.16% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā, informē ziņu aģentūra LETA.
E-klase jau informēja par Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Guntara Catlaka izteikumiem attiecībā uz papildu obligāto eksāmenu ieviešanu.
Obligāto eksāmenu ķīmijā, fizikā un dabaszinātnēs ieviešana var radīt zināmu līdzsvaru gala noslēguma eksāmenos, tā fokuss netiktu balstīts tikai uz valodām un matemātiku, tādējādi pārējos mācību priekšmetus atstājot pašplūsmā, uzskata VISC vadītājs Guntars Catlaks.
G.Catlaks stāstīja, ka diskusijas jautājumā par minētajiem mācību priekšmetiem ir bijušas un turpināsies, bet piebilda, ka nav noslēpums par lielo sabiedrības pieprasījumu, it sevišķi no uzņēmēju vides, kuri uzskata, ka dabaszinātnes netiek pietiekami labi apgūtas, un ir cilvēki, kuri uzskata, ka obligātais eksāmens būs ja ne motīvs, tad stimuls, lai visi labāk mācītos minētos priekšmetus.
"Protams, tas ir ļoti vienkāršs arguments, bet nevar arī noliegt, ka valsts politikā un visos dokumentos ierakstīta vēlme pievērst pastiprinātu uzmanību minētajiem mācību priekšmetiem, jo Latvijā ir pārāk liels studentu skaits sociālajās zinātnēs, bet ļoti maz - eksaktajās nozarēs. Tāpat ir savs pamats argumentam, ka skolēnam jādod plaša izvēles iespēja un nevienam nevar piespiest kārtot tieši šos eksāmenus. Tāpēc es daļēji piekrītu argumentam, ka gala noslēguma eksāmenos mēs ievērojam zināmu līdzsvaru un nefokusējamies tikai uz valodām un matemātiku, bet visus pārējos mācību priekšmetus atstājam pašplūsmā," stāstīja G. Catlaks.
Daži lasītāju komentāri...
skolotāja 30.07.2016. 08:53
Mani nekas vairs nesatrauc. Zinot, cik maz skolās ir fiziķi un ķīmiķi, kas spēj aizraujoši mācīt, kam ir laiks sagatavot interesantas stundas, notiekošais ir pilnīgi likumsakarigs. Catlaks var fantazēt. bet pēc kārtējās skolotāju algu reformas vēl mazāk skolās būs labu fiziķu. Turpināsies process: skolnieks izliekas, ka mācās, skolotājs izliekas, ka māca. Neieguldot līdzekļus nevar cerēt uz kvalitātes paaugstināšanos. Un tas joks ar dabaszinātņu kabinetu uzlabošanu jau nesa peļņu konkrētiem uzņēmējiem, kas pa neadekvātām cenām "piegāza" skolas ar nekam nevajadzīgām lietām. Kā salīdzinājumu varu minēt virtuvi, kur varam salikt dažādus produktus, bet, ja nebūs prasmīgs pavārs, nekas neiznāks. Šajā gadījumā arī produkti nebija labi un pavārs nederīgs.Turpinās process; kam nauda, tam izglītība, bet pārējiem procesa imitācija.Pierīgas starptautiskajā privātskolā, kur gada maksa ir kosmiska, jau tagad pieteikušies pāri 300 skolnieku. Lūk tie iemācīsies fiziku, ķīmiju un arī filozofiju.
ķīmijas skolotāja 01.08.2016. 18:59
...kāpēc tagad jārunā par padziļinātu mācīšanu? Tas dzm projekts nav slikts, tikai kādēļ 12.klasē noņēma stundas gan fizikā, gan ķīmijā? Neko jau saturiski nesamazina-tad nu labāk vai sliktāk cenšamies lekt galopā , vai tad laiks padomāt, iedziļināties.
ABC 01.08.2016. 11:33
Kamēr sākumskolā neliks mācīties dzejoļus no galvas un nemācīs pārstāstīt tuvu tekstam, uz rezultātiem eksaktajos mācību priekšmetos neceriet! Ja sākumskolā cilvēkam neliek nodarbināt mehānisko atmiņu, nekāda attīstība nav iespējama, jo smadzenes netiek nodarbinātas.
*** 01.08.2016. 10:05
Kur būs kvalitāte, ja 10.klasei skolēnus direktors ar tīkliem ķer! Tā nav domāšana par skolēnu, viņa dzīves kvalitāti. Tās ir rūpes par administrācijas un skolotāju likmju skaitu un algu. Vājš vidusskolēns nebūs students RTU, nebūs inženieris, viņš būs bezdarbnieks jau no 19 gadu vecuma! Vidusskolai jāsagatavo studijām augstskolā. Jāļauj skolēniem tehnikumos un arodskolās apgūt profesiju. Runas par redzesloku un inteliģenci, ko dod vidusskola, ir aizbildināšanās. To tādā pašā līmenī, ja audzēknis spējīgs sadzirdēt, saredzēt, dod gan tehnikums, gan arodskola. Runājam daudz par izglītības programmu saturu, bet brienam dziļāk mežā. Pārdomas raisa TV raidījums VIP loža, kurā jauni un gudri cilvēki atklāj vidizglītības nepilnības, nespēdami atbildēt uz klasiskiem "inteliģences un redzesloka" jautājumiem, piemēram, nezina latviešu literatūras klasiku, Latvijas ģeogrāfiju, vēsturi, mākslu, mūziku.
Vilibalds 31.07.2016. 21:54
Varbūt tomēr vajadzētu sākt ar pamatiem. Ko varēs iemācīt fizikas skolotājs, matemātikas skolotājs, ķīmijas skolotājs, ja skolēns piekto klasi beidzot : pazīst burtus, tomēr lasa boksterējot un "izlasīto"nesaprot, pazīsts ciparus, tomēr matemātiskas darbības ar skaitļiem robežās līdz 10 bez mobilā palīga pareizi veikt nevar, atšķir latviešu valodu no angļu valodas un krievu valodas, tomēr teikumus, kas garāki par 3 vārdiem nevienā valodā pateikt nevar, atpazīst basketbola un volejbola spēles, tomēr basketbola bumbu maksimāli var aizmest divu metru tālumā, atpazīst krāsas, tomēr vienīgā mākslinieciskā izpausme uz ko spējīgs - veidošana - izveidot nelielu uzkalniņu no izkošļātas košļājamās gumijas un to mākslinieciski pielīmēt zem sola un ir klausījies mūzikālus darbus, bet pašam nepatīk ne dziedāt ne dejot.
>tantītei 31.07.2016. 11:27
Jums pilnīga taisnība - nevienu sliņķi ( talantīgo vai netalantīgo) neviens nepiespiedīs veikt iemācīšanās procesu! Tas ir smags darbs. Eksaktos gudriniekus varam gaidīt tikai no skolām ar iestājeksāmeniem. Lai tas V.Kascejevs vienā mikrorajona skolā pastrādā un "ceļ līmeni"!
