Viedokļi

Trešdien, 16. maijā, Latvijas Zinātņu akadēmijā tika atklāts Latvijas Zinātnieku savienības (LZS) IX kongress, kurā tika diskutēts par aktuāliem zinātnes un augstākās izglītības attīstības jautājumiem Latvijā.

Esmu vairākkārt kritiski izteicies par tā saucamo kompetenču pieeju mācību saturā. Kur ir problēmas sakne? Izglītības satura reformai nav pamatojuma, kāpēc tā vispār vajadzīga. Izšķirties par pārmaiņām var vienīgi, izejot no iepriekšējā mantojuma rūpīgas analīzes, precīzi izsverot, kas tajā labs, slikts, saglabājams, laukā metams un kas ieviešams kā nepieciešams jaunums. Ar pamatojumu, nevis skata pēc un pa roku galam.

Darba tirgus prognozes liecina, ka tuvāko 4 gadu laikā Latvijā pietrūks ap 16 000 inženierzinātņu un IT speciālistu, bet ap 10 000 humanitāro un sociālo zinātņu profesionāļu paliks pāri.

В начале этого года химические и фармацевтические компании работали с оборотом более 0,5 млрд евро — и 90% приходится на экспорт, сообщает программа «Жизнь сегодня» LTV7.

Ķīmijas un farmācijas nozares jauno speciālistu piesaiste jāsāk jau pamatskolā, jo tas ir nozīmīgs brīdis, kad sāk rasties izpratne par ķīmiju un nozares darbību un kad iespējams būtiski ietekmēt jaunieša izvēli karjeras ziņā, 23. martā Latvijas Ķīmijas un farmācijas nozares gada konferencē norādīja Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas (LAĶĪFA) izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

Nevis pašu atklājumi, bet steigā pārrakstītas, norakstītas, nošpikotas un slikti tulkotas, nekam nederīgas vecišķas parpalas - hibrīdvalodā, kuru nesaprot neviens. Ja to saku es, tad esmu skandālists. Bet to pašu pauž arī izcilais pedagogs, profesors Andris Broks, LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošais pētnieks Juris Dzelme.

Izglītības reforma skar mūs visus, un no tās ir atkarīga valsts dzīvotspēja nākotnē. Kompetenču pieejā balstīta mācību satura izstrādes un ieviešanas projekts pašlaik izskatās absolūti nepārliecinošs, stratēģiski vājš un bez konkrēta mērķa.

Ķīmijas skolotāju Agnesi Freibergu Diena satiek pilī. Tās plašie gaiteņi ir skolēnu pilni, jo Jelgavas Valsts ģimnāzija patlaban atrodas Jelgavas pils telpās. Ar vēsturisku pieskaņu nav tikai pati ēka, bet arī ķīmijas kabinets un tā aprīkojums.

Nepieciešams atslogot mācību saturu, jo prasīto zināšanu un prasmju apjoms joprojām ir pārāk liels, no skolēna tiek prasīti pārāk augsti sasniedzamie rezultāti, turklāt tie ir formulēti pārāk vispārīgi, tāpēc pedagogi tos varēs interpretēt, kā grib un saprot – šie ir galvenie iebildumi, noslēdzoties pilnveidotā mācību satura sabiedriskajai apriešanai.

Lai īstenotu mācību satura reformu, svarīgi ir sagatavot gan esošos, gan jaunos pedagogus. Patlaban augstskolas vēl tikai plāno, kā to darīt. Paši skolotāji gan vērš uzmanību uz vairākām problēmām, kas varētu kavēt pozitīvas pārmaiņas un jauno pedagogu ienākšanu nozarē – gan mazās algas, gan zemais profesionālais prestižs ir tikai daļa no tām.

1 lapa no 15
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi