Redaktora sleja

Salīdzinoši nesen (no 20. gs. 60. gadu sākuma) dažādu valstu izglītības speciālisti sāka interesēties, kādā situācijā atrodas izglītošanās process ķīmijas jomā citās valstīs. Tas notika galvenokārt profesionāļu izglītotāju līmenī. Globālu problēmu apzināšanās, kas stāv cilvēces priekšā, sāka prasīt arvien lielākus pūliņus, lai dažādu valstu speciālisti lielāku uzmanību veltītu savas darbības koordinēšanai, atzīstot, ka sabiedrības izglītošanā vispārīgajā ķīmijā, kā arī speciālajās ķīmijas nozarēs nenoliedzami ir sava loma un vieta.

Šī darba pamatojums un konceptuālas nostādnes ir atrodamas UNESCO ietvaros izveidotajā programmā sākotnējai izglītošanai ķīmijā. Šīs programmas pamatā ir fundamentālas nozīmes idejas, kuras būtu jāņem vērā, veidojot katras valsts nacionālās programmas ķīmijas apguvei. Ideju būtība ir šāda.

• Cilvēks dzīvo materiālā vidē, kura nemitīgi un strauji attīstās, mijiedarbojoties, (neatkarīgi no paša cilvēka gribas) ar milzīgu daudzumu dabas vai antropogēnas izcelsmes vielām. Cilvēka praktiskā darbība ir pārvērtusies iedarbīgā ģeoķīmiskā faktorā, kuru nevar novērst, kamēr vien pastāv cilvēce. Daudzējādi šīs darbības rezultātus nosaka specifiski smalkais kultūras komponents, kuru veido zināšanas ķīmijā. Bez noteikta ķīmijas zināšanu apjoma cilvēka apziņā nevar izveidoties reāls ieskats par materiālu un vielu pasauli, to dabu, kā arī domāšana un uzvedības kultūra.
• Zināšanas ķīmijā atrodas dabaszinību centrā, tāpēc ķīmijas kursam ir jābūt noteicošajam pasaules uztveres stūrakmenim. Šis kurss piepilda ar noteiktu saturu daudzas fundamentālas atziņas par apkārtējo pasauli: saistību starp sarežģītām dažāda veida sistēmām uzbūves un īpašību ziņā, starp haosu un kārtību, varbūtību, priekšstatu par saglabāšanās likumiem, enerģijas formām, saistību starp diskrēto un nepārtraukto, vielu evolūciju utt. Skolas ķīmijas kurs saturā idejas ir jāīsteno faktiskā materiālā, dodot vielu intelekta attīstīšanai. Svarīga ir pretdogmatiska šī kursa virzība, kas saistīta ar mūsdienu nepilnīgajiem priekšstatiem par vielām un ķīmiskiem procesiem.
• Skolā izglītojamajām jāapgūst stingrs zināšanu minimums, kas nepieciešams ikdienas dzīvē un arī strādājot ražošanā, zinātnes jomā, kā ari kultūrā – jomās, kas var būt netieši saistās ar ķīmiju. Problēmas rodas visdažādākajās dzīves jomās un pārsvarā tām ir sakars ar ķīmiju. Lai nodrošinātu racionālu uzvedību, kā arī savu un apkārtējo cilvēku drošību, lai brīdinātu par kaitējumu videi, lai to novērstu, jāveido noteikta uzskatu un iemaņu sistēma, kuras izveidošanu nodrošinātu skolās mācāmais ķīmijas kurss.
• Izglītošanai ķīmijā jākalpo kā pamatam, lai formētu cilvēces ekoloģiskās zināšanas, lai novērstu galējības cilvēka apziņā: no mistikas līdz nekonstruktīvismam (tehnofobija, ķīmijas fobija)
• Jānodrošina cilvēkiem skaidrs priekšstats par ķīmijas lomu izejvielu, energoresursu, pārtikas, medicīnas jautājumu risināšanā.
• Ķīmiskā rūpniecība dod ievērojamu ieguldījumu ekonomikā, tāpēc skolas ķīmijas kursam jāsatur pamatinformācija par šajās nozarēs strādājošo profesiogrammām.

Pie visas skolu ķīmijas mācību grāmatu esošās daudzveidības (piemēram, tikai ASV vien ir vairāk kā 200 mācību grāmatu), tās var iedalīt 2 lielās grupās.

Pirmā grupa.

Mācību grāmatas sistematizētajam ķīmijas kursam, kurš sastāv no 3 galvenajiem blokiem: vispārīgās ķīmijas pamatiem, neorganiskās ķīmijas pamatiem un organiskās ķīmijas pamatiem. Šo grāmatu satura struktūru nosaka tas, ko diktē ķīmijas zinātnes loģika, ņemot vērā didaktikas prasības. Šāda pieeja ļauj skolēnos izveidot fundamentālu zināšanu sistēmu, kas paver iespēju zināšanas izmantot kā izziņas instrumentu, neraugoties uz nodarbošanās veidu nākotnē.

Nianses grāmatu saturā redzamas gan mācību vielas izklāsta secībā, gan materiāla dziļumā. Tas atkarīgs no tā, kādu materiālu autori uzskata par svarīgāku. Tā, piemēram, ASV lielāku uzmanību pievērš skolēnu pētnieciskajam darbam, ķīmiskajam eksperimentam. Vācijā akcentē dziļas teorētiskās zināšanas, ietverot sarežģītas fizikālās ķīmijas un bioķīmijas daļas. Ķīmijas kurss Japānā ietver milzum daudz datu par ķīmijas attīstības vēsturi utt.

Otrā grupa.

Dažādas mācību grāmatas, kuras nosacīti var dēvēt par «ķīmijas mācību grāmatām balerīnām». Šādās mācību grāmatās materiāls tiek izklāstīts tādā apjomā un tādā veidā, ka skolēniem neveidojas fundamentālo zināšanu sistēma, bet veidojas priekšstats par to, ka ķīmijas zināšanas ir praktiski pielietojamas dzīves uzlabošanai. Pieeja, ko realizē grāmatas autori, varētu būt formulējama šādi: ne jau no pamatzināšanām uz to pielietošanas ilustrāciju, bet no attiecīgo problēmu izvirzīšanas, kas stāv sabiedrības priekšā, uz to, kā ķīmija var palīdzēt šīs problēmas atrisināt.

Jāsaka, ka speciālists ar augstāko ķīmijas izglītību lasa šādas mācību grāmatas ar patiku, jo daudzas lietas tur apskatītas netradicionālā griezumā. Grāmatas ir sarakstītas interesantā, aizraujošā valodā, labi ilustrētas. Bet, piemēram, ASV Ķīmijas biedrības (AĶB) Izglītības nodaļas speciālisti atzīst, ka tie skolēni, kuri apguvuši šādu kursu, nav spējīgi tālāk pilnvērtīgi studēt nozarēs, kuras cieši saistās ar ķīmiju (inženierzinātnēs, medicīnā u.c.). Līdz ar to, šāda veida grāmatas pareizāk būtu dēvēt ne par mācību grāmatām klasiskā izpratnē, bet vairāk - par ķīmijas lasāmgrāmatām.

Katrai minētai pieejai ķīmijas kursa izveidē ir savas pozitīvas puses un savi būtiskie trūkumi. Domājams, kā nākotnē izdosies atrast sabalansētu vidusceļu, kad gan programmās gan mācību grāmatās saprātīgi tiks integrētās abas pieejas, t. i. skolas ķīmijas kursā saglabāsies 75-80% atbilstoši zinātnes loģikai strukturētā praktiski nemainīgā fundamentāla satura, kas ļautu veidot adekvātu izpratību par dabas uzbūvi un ķīmisko pārvērtību norisi, atstājot 20-25% mainīga satura jautājumiem, kuri saistās ar skolēnu socializāciju un intereses par ķīmiju veidošanos un nostiprināšanu.

2010. gada 1. jūnijs

Mihails Gorskis