Latvijas vidusskolu absolventu diplomi nav derīgi labākajās ārzemju augstskolās

Jaunieši, kas vēlas studēt ārzemēs, ar Latvijā iegūto vidusskolas diplomu nevar iestāties citās ārzemju augstskolās, jo tās neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus, sestdienas (24.10.2015.) vakarā stāsta LTV raidījums "Panorāma". Kā vēsta raidījums, ar šādu pieredzi saskāries Edgars Klētnieks, kurš šogad pabeidzis ģimnāziju Cēsīs, bet pašlaik studijas uzsācis prestižajā Kembridžas Universitātē

"Igaunijas eksāmenu ņem, Lietuvas eksāmenu ņem. Es izgāju cauri visam ES sarakstam un es pamanīju, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur valsts eksāmenu neatzīst," sacīja puisis.

To pašu raidījumam atzinis arī cits Kembridžas Universitātes students Jānis Briška, kurš vidusskolu beidzis Jēkabpils un Salas skolās.

Abiem puišiem iespēju studēt devusi uzvara pasaules ķīmijas olimpiādē. Kembridžas Universitātē viņus neuzņemtu, ja būtu tikai vidusskolas diploms.

"Tā sprauga starp to, kur sākas universitāte un to, kur beidzas Latvijas vidusskola, ir milzīga. Es pat tā īsti nezinu, kā pat labs skolēns varētu viņai pārlēkt pāri," atzina Briška.

Raidījumā puisis atzina, ka Latvijas centralizētie eksāmeni esot pārāk viegli, vērojami arī lieli robi Latvijas skolu programmās. Kā vienu no piemēriem Briška minēja matemātisko analīzi, ko Latvijas vidusskolā nemācot. "Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vidusskolā to nemāca. Un tā ir reāli svarīgākā tēma zinātnē," apgalvo puisis.

Briška raidījumam atklāti pastāstīja, ka laikus esot sazinājies ar augstskolu, uzzinājis par tās noteikumiem, bet pēdējā vidusskolas gadā mācījies pats pēc savas programmas. Tā rezultātā puisim nācies ignorēt dažus no mācību priekšmetiem, bet veltījis laiku tiem, kas būs nepieciešami akadēmiskajā dzīvē un karjerā.

Raidījums vēsta, ka jaunie studenti esot neizpratnē par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nenovērstajiem šķēršļiem, kas liedz absolventiem studēt citās ārzemju augstskolās. Tā vietā IZM velta laiku tam, lai runātu par tikumību un naudas atvēlēšanu dārgiem pirkumiem.

"Nav nekādas atšķirības, parasta tāfele vai interaktīva tāfele, viņi vienkārši izšķērdē naudu šādām kosmētiskām pārmaiņām," stāstīja jaunais students Edgars Klētnieks.

Kā informē raidījums, studētgribētāji no Latvijas tiek atstumti no prestižajām augstskolām, daži no tiem velti iztērē gadu, lai sagatavotos studijām. Savukārt citi no saviem sapņiem atsakoties pavisam.

Savukārt IZM un to pārraugošajā Saeimas komisijā par esošo situāciju tiek raustīti pleci.

"Īsti precīzi, teikšu godīgi, nevarēšu nokomentēt šo, jo tā man ir jauna ziņa," atzina Jānis Vucāns, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs (ZZS).

Savukārt Akadēmiskā izglītības centra direktore Baiba Ramiņa raidījumam norādīja, ka pie šī jautājuma tiek strādāts. "Varbūt, ka, teiksim, Kembridžas augstskolas uzņemšanas komisijas nav pietiekami iepazinušās ar Latvijas izglītības sistēmu un ar mūsu eksāmenu saturu?" teica Ramiņa.

Raidījumam neesot izdevies sazināties ar IZM ministri Mārīti Seili. Viņa raidījumam ar biroja starpniecību nodevusi ziņu, ka paužot nožēlu par notikušo. Savu viedokli Seile neesot paudusi arī divu nedēļu laikā, bet pēc tam raidījums saņēmis atteikuma vēsti ar norādi, ka ministre atrodoties Korejā un šis neesot politisks jautājums.

Kembridžas mājaslapā joprojām lasāms, ka Latvijas atestāts par vispārējo vidējo izglītību netiek uzskatīts par atbilstošu, lai iestātos augstskolā.

Noskatīties LTV sagatavoto sižeti...

Lasīts 1460 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 31 marts 2016 13:07
Mihails Gorskis

Projekta vadītājs un zinātniskais redaktors

Mājas lapa: www.kimijas-sk.lv E-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Notikumi Viedokļi Latvijas vidusskolu absolventu diplomi nav derīgi labākajās ārzemju augstskolās