Pētnieki no Orhūsas universitātes Dānijā, Lundas un Stokholmas universitātēm Zviedrijā kopīgi izstrādājuši jaunu pētījumu par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Tā rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. Zinātnieku secinājums par Baltijas jūras stāvokļa izmaiņām pēdējās simtgades laikā nav iepriecinošs – platības ar kritiski mazu skābekļa daudzumu ūdenī palielinājušās vairāk nekā 10 reižu.
Fakti par Baltijas jūru
Platība: 377 000 km²
Vidējais dziļums: 55 m
Maksimālais dziļums: 459 m (Landsortas ieplaka starp Stokholmu un Gotlandi)
Liela daļa Baltijas jūras ir mirusi – tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada rezultātā vairs nedzīvo pilnīgi nekas. Baltijas jūrā ir pasaulē lielākās „mirušās zonas”, pie kuru esamības vainojami cilvēki. Kopš 1960. gada „mirušās zonas” ir palielinājušās 4 reizes.
Ap Baltijas jūru dzīvo apmēram 90 miljoni cilvēku.
Baltijas jūrā ir aptuveni 100 dažādu zivju sugu.
Baltijas jūra ir viena no visvairāk noslogotajām jūrām pasaulē – šeit tiek pārvadātas ~15% visas pasaules kravas, kruīza kuģu tūrisms gada laikā pieaug par 12%.
Vasarā plaši ūdens klajumi ir pārklāti ar aļģēm - zaļganām, toksiskām gļotām, kas patērē ūdenī esošo skābekli. Pavasarī nereti aļģu ir tik daudz, ka ar tām varētu piepildīt 1 000 000 kravas mašīnu. Ja šīs mašīnas nostādītu vienu aiz otras, tās veidotu 12 000 km garu rindu.
Baltijas jūrā ir par 800% vairāk fosfora nekā pirms 100 gadiem. Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni 30 000 - 35 000 tonnas fosfora.
Ūdens Baltijas jūrā apmainās vidēji 35 gados.
Pēdējo 25 gadu laikā ir nosusināti 90% visu Baltijas jūras dienvidu pārmitro zemju. Tas ir samazinājis ap jūru esošās mitrāju platības un to spēju uzsūkt barības vielas no lauksaimnieciskās noteces.
Katru gadu Baltijas jūrā notiek aptuveni 150 kuģu nelaimes gadījumi.
2030. gadā Baltijas jūrā kabeļu un dažādu cauruļvadu kopgarums varētu pārsniegt 7000 km.
Baltijas jūrā šobrīd ir četras naftas ieguves platformas - trīs no tām pieder Polijai, viena Krievijai. Tikai no Krievijai piederošās platformas vien katru gadu jūrā noplūst vairāk kā 100 tonnas naftas. Pietiek ar vienu monētas lieluma naftas pilienu, lai nogalinātu ūdensputnu.
Smago metālu koncentrācija Baltijas jūrā ir 20 reizes augstāka nekā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā.
19. gs Baltijas jūrā dzīvoja 10–20 tūkstoši cūkdelfīnu. Šobrīd to skaits varētu būt no 250 līdz 600.
Tiek uzskatīts, ka šobrīd Baltijas jūrā ir 59 zivju un dzīvnieku sugas, kas ir apdraudētas vai kuru īpatņu skaits strauji samazinās.
Avots: Pasaules Dabas Fonds
