Kūdras ieguve pārsniegusi simbolisko viena miljona tonnu robežu, kas ir par 300 000 tonnu vairāk nekā 2012. gadā. Kūdras ieguves palielinājums esot saistīts ar salīdzinoši sauso pavasari un vasaru.
Kūdra pagājušajā gadā eksportēta uz 101 pasaules valsti. Tādējādi desmit gadu laikā eksporta tirgu skaits faktiski dubultojies - 2003.gadā kūdra tika eksportēta uz 53 valstīm. 2013.gadā kūdras eksports sākts uz 10 jauniem tirgiem - Islandi, Kirgizstānu, Melnkalni, Ziemeļkoreju, Maurīciju, Mozambiku, Nikaragvu, Jemenu. Galvenie eksporta tirgi jau vairākus gadus ir palikuši nemainīgi - Vācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija, Francija. Ievērojami audzis eksports uz Ķīnu, Lielbritāniju, Austriju, Dāniju, Turciju, Peru, Omānu.
Kūdras ieguves uzņēmumi pēdējo desmit gadu laikā nostiprinājuši noieta tirgus, tādējādi izveidojot pietiekami stabilu bāzi, lai nākamo pāris gadu laikā investētu jaunās jaudās un darbavietās un ielauztos Latvijas enerģijas ražošanā. Investīcijas ļautu radīt vismaz 450-500 jaunas darbavietas gadā.
Tikai no tām platībām, kas jau pašlaik tiek izstrādātas, varētu gadā iegūt 700 000 tonnu kūdras enerģijas ražošanai. Kūdras ieguvē Latvijā darbojas vairāk nekā 50 uzņēmumi, kas nodarbina virs 2 000 darba ņēmēju, kuru skaits aktīvā darba sezonā pieaug līdz trīs reizēm.
Purvi Latvijā
Purvi (platības ar kūdras slāni 0,3 m un biezāku, vidēji vismaz 0,5 m biezu, kas nav mazākas par 1 ha, tai skaitā ar mežu) Latvijā aizņem 10,7% no valsts teritorijas, apzināti ir 6,8 tūkstoši purvu. Kūdras krājumi purvos sasniedz 1,5 miljardus tonnu. Latvijā atrodas 0,4% no pasaules kūdras krājumiem un pēc kūdras krājumu daudzuma uz iedzīvotāju Latvija ir 8. vietā pasaulē.
Purvi veidojušies pārmitros apstākļos pārpurvojoties minerālgruntij, vai aizaugot ūdenstilpnēm (ezeriem). Par to, ka purvs veidojies aizaugot ezeram liecina, ka zem kūdras ieguļ sapropelis. Maksimālais konstatētais iegulas (kūdra + sapropelis) dziļums ir 12,9 m.
Par kūdras atradnēm Latvijas ģeologi uzskata purvus, kuru platība „nulles” jeb 0,3 m robežās ir lielāka (vai vienāda) par 2 ha, bet rūpnieciski izmantojamā dziļuma (0,9 m) robežās lielāka (vai vienāda) par 1 ha un kūdras vidējais dziļums tajās lielāks (vai vienāds) par 1 m (nosusinātajās platībās ne mazāks par 0,7 m). Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. No tām 5100 ir lielākas par 10 ha, bet vairāk kā 1100 lielākas par 100 ha. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk kā 500 atradnes.
Latvijā atrodas aptuveni 0,4% no pasaules kūdras krājumiem.
Purvos atrodami 1,5 miljardi tonnu dažādu tipu kūdras krājumi pie nosacītā tās mitruma 40%.
Plašākā informācija par purviem apkopota izdevumā Latvija PSR Kūdras fonds. LVĢMC ir pieejama datu bāze "Kūdra", kas satur informāciju par Latvijas kūdras atradnēm, to atrašanās vietu, vispārēju raksturojumu, krājumiem, izmantošanas iespējām un kūdras analīžu rezultātiem. Valsts ģeoloģijas fondā un Valsts ģeoloģijas arhīvā atrodama plaša informācijā par atsevišķu kūdras atradņu detālo izpēti un kūdras atradņu meklēšanas darbiem 14 administratīvajos rajonos.
Avots: http://www.peat.lv/index.php?m0=2&lng=lv
