Izglītības attīstībai pamatnostādnēs noteikti vairāki apakšmērķi. Pirmais no tiem paredz izglītības vides kvalitātes uzlabošanu, veicot satura pilnveidi un attīstot infrastruktūru. Lai to panāktu, veiks pedagogu motivācijas un profesionālās darbības kvalitātes paaugstināšanu, izglītības satura pilnveidi atbilstoši sabiedrībā pieprasītajām kompetencēm, izglītības vides un procesa modernizāciju, kā arī īstenos iekļaujošās izglītības principus. Otrais apakšmērķis paredz veicināt indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē. Tā sasniegšanai attīstīs karjeras izglītību, paplašinās interešu izglītības iespējas bērniem un jauniešiem, pilnveidos pieaugušo izglītības iespējas, kā arī plāno samazināt priekšlaicīgi mācības pametušo skaitu. Trešais apakšmērķis paredz resursu pārvaldības efektivitātes uzlabošanu, attīstot iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju. Lai to sasniegtu, tiks sakārtots izglītības iestāžu tīkls, pilnveidota izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, kā arī izstrādāts jauns pedagogu darba samaksas modelis.
Augstākās izglītības politikā valsts atbalsts būs prioritārs pasākumiem, kas veicina dažāda veida ciešāku sadarbību starp augstskolām kopīgu programmu, īpaši doktorantūras studiju, izstrādē un īstenošanā, kvalitātes nodrošināšanu, internacionalizāciju, darba tirgus vajadzību ievērošanu, augstākās izglītības pieejamību un resursu koncentrēšanos. Īpašu uzmanību vērsīs arī jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādei.
Kā būtisks izaicinājums nākamajā plānošanas periodā prognozēts vidējās izglītības skolēnu un studējošo skaita samazinājums, tādēļ nepieciešams izglītības iestāžu tīklu tālredzīgi pilnveidot, nodrošinot gan izglītības pieejamību, gan iespējami efektīvu resursu izmantošanu. Lai veicinātu izglītību ieguvušo jauniešu konkurētspēju darba tirgū, ir būtiski pārskatīt pašreizējo mācību saturu vispārējā un profesionālajā izglītībā. Attiecīgi mācību satura izmaiņu sekmīgu ieviešanu veicinās valsts atbalsts pedagogu profesionālajai pilnveidei un inovācijām mācību vidē un metodoloģijā.
Izglītības attīstības pamatnostādnes ir svarīgākais izglītības politikas plānošanas dokuments nākamajiem septiņiem gadiem, kas nosaka izglītības attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus. Pamatnostādnes aptver dažādus izglītības veidus un pakāpes, ņemot vērā, ka izglītības procesi skar ikvienu iedzīvotāju visās vecuma grupas. Ar tajās paredzētajiem pasākumiem plānots secīgi turpināt iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktās reformas izglītības jomā, sasaistot nacionālā līmeņa mērķus ar Eiropas Savienības attīstības prioritātēm.
Plānošanas dokumentu IZM izstrādājusi sadarbībā ar nozares sociālajiem un sadarbības partneriem, tajā skaitā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Augstākās izglītības padomi, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un citiem. Projekts sagatavots ciešā kontekstā ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto un Eiropas Sociālā fonda, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīciju plānošanu.
Pamatnostādņu projekts šodien, 7.janvārī, apstiprināts Ministru kabinetā (MK). IZM uzsver, ka, atšķirībā no vispārpieņemtās prakses un citu politikas plānošanas dokumentu virzības, šo projektu virzīs apstiprināšanai arī Saeimā. Ar pamatnostādņu projektu "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" var iepazīties MK mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305684
Dita Bukovska
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas
konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
67047804
