Ķīmijas skolotājs

Ceturtdiena, 02 janvāris 2014 22:40

Pētījums par skolēnu zināšanām

Latvijas skolēnu vidējie rezultāti matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā ir sasnieguši Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo rezultātu, tomēr skolēniem lauku skolās rezultāti ir vājāki nekā pilsētās, bet meiteņu zināšanas labākas nekā zēnu.

OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstu vidējo sasniegumu līmenī ir mūsu skolēnu sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs, bet lasīšanā skolēnu sasniegumi joprojām ir zemāki par OECD vidējo rādītāju. Sasniegumu plaisa starp laukiem un pilsētas skolām aug, tāpat kā palielinās sociālekonomisko statusa ietekme uz skolēnu sasniegumiem, norāda Andris Kangro, pētījuma Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (SSNP jeb PISA 2012 – Programme for International Student Assessment) vadītājs Latvijā un Latvijas Universitātes (LU) mācību prorektors.

Pērnā gada decembrī paziņoti OECD SSNP pirmie rezultāti, kuri iegūti no 2010. līdz 2013. gadam. Iegūtie rezultāti ļauj spriest par piecpadsmitgadīgo skolēnu matemātikas, dabaszinātņu un lasīšanas spējām, salīdzinot ar citām valstīm, kas piedalījušās pētījumā.

OECD SSNP uzskata par vienu no pasaulē prestižākajiem skolas izglītības pētījumiem. Pētījumu rezultātus publisko ik pēc trim gadiem un, kā A. Kangro norāda, tie pasaulē izpelnās plašu rezonansi. SSNP 2012 piedalījās 65 pasaules valstis, to skaitā visas 34 OECD valstis. Galvenā satura joma bija matemātika.

Šis ir jau piektais pētījums, Latvija piedalījusies visos SSNP ciklos. Programma aizsākta 1998. gadā, kad galvenā satura joma bija lasīšana un šajā ciklā piedalījās teju divreiz mazāk valstu – 32. Pirmos rezultātus paziņoja 2000. gadā.

2012. gada maijā Latvija bija aicināta uzsākt pievienošanās sarunas OECD, un decembrī Latvija oficiāli sākusi iestāšanās sarunas. Jautāts, vai piedalīšanās SSNP ir nozīmīga, stājoties OECD, A. Kangro norāda, ka tas ir nozīmīgi, „OECD to atzīmē un saka, ka ir nopietnas iestrādes”. Profesors rāda uz rezultātiem, kas atbilst OECD valstu vidējam rādītājam, un smej, ka ir pienācis laiks iestāties un rezultāti to tikai pierāda.

Mācību valodai nav nozīmes

Pētījuma materiālus jeb aizpildāmās brošūras tulko no oriģinālteksta, kas ir franču un angļu valodā, tulkojumu saskaņo ar starptautiskā pētījuma vadības grupu. Dalībnieki, 15 gadus veci skolēni, pilda rakstiskus uzdevumus 90 minūšu garumā un pēc tam aptuveni 40 minūtes pilda aptaujas anketu, atbildot uz jautājumiem par sevi, mācīšanas ieradumiem u.t.t. Dalībskolu direktori arī aizpilda aptauju, sniedzot datus par skolu. Kopumā pie viena cikla strādā četrus gadus, sākot ar sagatavošanos, beidzot ar sekundāro datu analīzi.

Kangro norāda, ka skolas atlasa ar algoritma palīdzību, tas nozīmē, ka pētījumā iekļūst dažāda lieluma, urbanizācijas un tipa skolas. Pievērš uzmanību arī tam, lai izlasē būtu ne tikai skolas ar latviešu mācību valodu, bet arī mazākumtautību skolas, kur skolēns mācās krievu valodā. Taču, kā norāda profesors, nav nozīmīgu atšķirību sasniegumos, vai skolēns mācās skolā ar latviešu mācību valodu vai skolēns mācās mazākumtautību skolā.

Matemātika kā puišiem, tā meitenēm

Profesors klāsta, ka ir daļa slepeno uzdevumu, kas netiek publicēti pēc pētījuma beigām, jo tie ir tie, kas gadu no gada atkārtojas, lai būtu iespējams salīdzināt rezultātus. Pārējos uzdevumus gan publicē. Viņš atceras, ka Vācijā bijis pat televīzijas šovs, kur sabiedrībā zināmi cilvēki atbild uz SSNP jautājumiem, tādējādi žurnālisti vērsa uzmanību uz to, ka ir jāuzlabo izglītības kvalitāte.

Testa jautājumi iedalīti sešos līmeņos, pirmais – vieglākais, sestais – grūtākais. Latvijā ir relatīvi maz skolēnu. 1,5 %, kas var izpildīt grūtākos uzdevumus matemātikā, kamēr Igaunijā tādu skolēnu ir 3,6 %. Savukārt OECD valstu vidējais rādītājs ir 3,3 %. Kopš 2003. gada Latvijā šis skaitlis nav mainījies, taču sliktu matemātikas pratēju skaits ir samazinājies. Līdzīgi ir arī citās kompetencēs, ko A. Kangro skaidro ar to, ka tagad ir augstākas prasības, lai pabeigtu pamatskolu, tātad arī vājajiem skolēniem ir jāiegulda vairāk laika.

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi no OECD valstu vidējā rādītāja, tomēr mūsu kaimiņvalstīm ir citāda situācija. Igaunijas skolēnu vidējie sasniegumi ir labāki un statistiski nozīmīgāki nekā OECD valstu skolēnu vidējie sasniegumi, savukārt Lietuvai statistiski nozīmīgi sliktāki. Latvija ir sasniegusi ES valstu vidējo līmeni, apsteidzot Lietuvu, Zviedriju u.c. valstis.

Meiteņu un zēnu sasniegumu starpība atšķiras visās jomās, un matemātika ir vienīgā no trīs jomām, kurā meiteņu un zēnu sasniegumi nav statistiski nozīmīgi. Dabaszinātnēs meiteņu un zēnu sasniegumu starpība ir astotā lielākā starp dalībvalstīm, savukārt lasīšanā - desmitā lielākā starpība.

Ja skatās uz Rīgas ģimnāziju matemātikas rezultātiem, tad tie ir tikpat augsti kā pētījuma līdera valstīs – Šanhajā (Ķīna), Taivānā (Ķīna) un Singapūrā, uzsver A. Kangro.

Dabaszinātnēs visaugstākie sasniegumi, lasīšanā – viszemākie

Dabaszinātnēs skolēnu sasniegumi dažādās valstīs nav tik atšķirīgi kā matemātikā. Latvijas 15 gadīgo skolēni sasniegumi neatšķiras no OECD valstu skolēnu vidējiem sasniegumiem un pārsniedz ES valstu skolēnu vidējos sasniegumus, gan statistiski nenozīmīgi. Pētnieki norāda, ka mūsu izglītības sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, jo ir pārāk mazs skolēnu skaits, kuri spēj izpildīt grūtākos uzdevumus dabaszinātnēs. Sestā līmeņa uzdevumus spēj izpildīt tikai 0,3 % skolēnu, savukārt skolēni, kuri pat nespēj izpildīt uzdevumus atbilstoši pirmā līmeņa prasībām, ir 1,8 %.

Tāpat kā matemātikā, arī dabaszinātnēs skolēnu skaits ar zemiem sasniegumiem ir samazinājies, taču ar augstiem palicis nemainīgs. Profesors A. Kango smej, ka vismaz zemo sasniegumu daļā esam „labie”. Latvijas skolēnu skaits, kuriem dabaszinātnēs ir zemākais līmenis, ir krietni zem OECD valstu vidējā skaita, kas ir labi. Taču skolēnu skaits, kam ir augstākie līmeņi, mums ir zem vidējā.

Labākie sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā ir Rīgas skolu skolēniem, savukārt viszemākie lauku skolās. Plaisa starp Rīgas un lauku skolēniem turpina augt. Tomēr neatkarīgi no skolas atrašanās vietās, gan laukos, gan pilsētās skolēniem visaugstākie rezultāti ir tieši dabaszinātnēs.

Tāpat kā dabaszinātnēs, arī lasīšanā skolēnu sasniegumi dažādās valstīs nav tik atšķirīgi kā matemātikā. Taču lasīšanā Latvijas skolēniem gan nav tik labi rezultāti kā matemātikas un dabaszinātnes kompetencēs, tie ir nedaudz zem OECD vidējā un šī atšķirība, kā raksta pētnieki, ir statistiski nozīmīga.

Līdzīgi kā dabaszinātnes un matemātikā, lasīšanā augstākā līmeņa uzdevumus spēj izpildīt ļoti mazs skolēnu skaits – 0,3 %.

Sociālekonomiskā statusa plaisa

Kopš 2000. gada pētnieki apkopo arī skolēnu ģimenes un skolas sociālekonomisko statusu (SES) raksturojušos lielumus. Skolēnu aptaujā iekļauti jautājumi par viņu vecāku izglītību, nodarbinātību, kā arī mājās esošo lietu klāstu. Pētījums atklājis, ka Latvijā vienlīdzīgas izglītības ieguves iespējas ir tādas pašas kā vidēji OECD valstīs kopumā, tomēr pēdējos gados Latvijā SES ietekme uz skolēnu sasniegumiem ir augusi.

Aptaujā noskaidrota arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošana skolēnu starpā. Atklājies, ka datoru pieejamība gan mājās, gan skolā ir augusi, 95 % aptaujāto skolēnu mājās ir pieejams dators, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2000. gadā. Interesanti, ka matemātikas un dabaszinātņu sasniegumi bija augstāki tiem skolēniem, kam mājās ir vairāk datoru. A. Kangro norāda, ka tas, iespējams, norāda uz SES saistību ar skolēnu augstākiem rezultātiem.

Tomēr interesanti, ka, ja skolēni nelieto datorus, kas pieejami mājās un skolā, viņu sasniegumi SSNP testā bija augstāki nekā tiem, kas lieto datorus. Jau iepriekšējos divos SSNP pētījumos konstatēta sakarība, ka intensīvāka datora lietošana skolā ir saistīta ar zemākiem skolēnu sasniegumiem. Pētījumā konstatēts arī tas, ka sasniegumi visās trijās jomās ir augstāki, ja skolēns sācis lietot datoru sešu gadu vecumā, un viszemākie, ja dators pirmoreiz lietots 13 gadu vecumā.

Vēl viens faktors, uz ko profesors vērš uzmanību, ir disciplīna. „Skolēniem bija jautājums, cik viņi nepamatoti kavējuši [stundas]. Mēs esam ekstremāli! Piederam pie valstīm, kur ir visvairāk kavētāju,” stāsta A.Kangro. Uzmanīgu darot arī fakts, ka Latvijas skolēni uz pārējo valstu fonu nav laimīgi skolā. Tabulā par to, cik priecīgs ir skolēns skolā, Latvijas skolēni ir sestie no apakšas, vēl mazāk laimīgi ir Somijas, Igaunijas, Dienvidkorejas u.c. valstu skolēni. Laimīgākie skolēni skolā ir Indonēzijā, Albānijā un Peru.

Turpinājums sekos

No šī gada janvāra būs pieejama SSNP starptautiskā datu bāze OECD mājaslapā un datu turpmāko analīzi pētnieki turpinās 2014. gadā. Jau šobrīd Latvijas pētnieki strādā pie SSNP 2015 pētījuma, kurā testi un aptaujas būs datorizētas, jau šī gada martā skolās būs pilotpētījums. Nav pamata bažām par to, ka tests un aptauja būs datorizētas, jo pilotpētījumā skolēni aizpildīs testus gan brošūrās, gan datoros, tādējādi pārliecinoties, vai testu rezultāti, kas būs pildīti ar datoru palīdzību, nebūs zemāki datoru prasmju dēļ, mierina profesors Kangro.

Latvija SSNP 2012 piedalījās trīs papildmoduļos, un viens no tiem ir finanšu izpratības modulis, kura rezultātus publicēs šī gada vidū. Kangro vērš uzmanību, ka šādi rezultāti vēl nav bijuši un ka ne visas valstis izvēlējās šo papildmoduli. Šajā sadaļā noskaidroju skolēnu izpratni par naudu, viņu naudas krāšanas paradumus u. tml.

Pēc SSNP 2012 pirmajiem rezultātiem pētnieki iesaka panākt straujāku izglītības kvalitātes izaugsmi, pievēršot īpašu uzmanību lauku skolām. LU mācību prorektors A. Kangro uzsver, ka ir jāuzlabo lauku skolu tīkls un jānodrošina papildu darbs ar izcilajiem skolēniem. Turpmāk pētnieki veiks SSNP 2012 sekundāro datu analīzi un gatavosies SSNP 2015.

SSNP 2015 galvenā satura joma ir dabaszinātnes. Profesors A. Kangro norāda, ka būs iespējams redzēt, vai skolēnu prasmes pēc dabaszinātņu kabineta izremontēšanas, ko finansiāli atbalstīja ES, ir uzlabojušās. Plānots, ka pētījumā piedalīsies vēl vairākas valstis, gatavību piedalīties izteikušas 77 valstis, 34 no tām OECD dalībvalstis.

Latvijā pētījumu īstenoja Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniekiem. Pilotpētījumā un pamatpētījumā piedalījās 6896 Latvijas skolēni no 270 skolām.