LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzejs februārī iepazīstina ar augšdevona Lodes svītas māla paraugu

LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja februāra mēneša priekšmets ir LU Ģeoloģijas muzeja krājumā esošais augšdevona Lodes svītas māla paraugs, kas raksturo vienu no vērtīgākajiem Latvijas mālu paveidiem.

Šie māli tiek izmantoti būvkeramikas ražošanai.

Augšdevona Lodes svītas (D3ld) zilganpelēkais, treknais, grūti kūstošais māls no Liepas atradnes.

Nelielu ieskatu Latvijā sastopamo mālu daudzveidībā ikviens var gūt sadarbībā ar LU Bibliotēku izveidotajā izstādē “Latvijas zinātnieku gaitas mālu un keramikas izpētē” LU Dabas mājā Jelgavas ielā 1. Izstāde skatāma no 2018. gada 29. janvāra un ir saistīta ar otro starptautisko starpdisciplināro simpoziju “Māli un keramika”.

LU Ģeoloģijas muzejs piedāvā īpašu tematisku vispusīgu ekskursiju “Māli Latvijā un pasaulē” pa muzeja ekspozīciju, kuras laikā interesenti varēs arī praktiski iepazīties ar raksturīgākajām mālu īpašībām. Māli ir izplatītākie nogulumieži uz Zemes. Ir aprēķināts, ka mālu, smilšakmeņu un karbonātiežu attiecība ir 81:11:8. Māli veido gan patstāvīgus iežus, gan ir arī citu nogulumiežu lielāka vai mazāka sastāvdaļa.

Māli no citiem drupu iežiem atšķiras ne tikai ar visniecīgākajiem daļiņu izmēriem, bet arī ar minerālo sastāvu, kas nosaka mālu unikālās īpašības. Mālu minerāli veidojas dažādu iežu dēdēšanas gaitā, pārsvarā no laukšpatiem un vizlām. Tie uzkrājas ūdens tilpnēs tādā dziļumā, kādā vairs nav viļņošanās ietekmes.

Latvijas ģeoloģiskajā griezumā plānākas vai biezākas māla starpkārtas un slāņkopas ir sastopamas dažāda vecuma iežu vidū. Par to izplatību, sastāvu, nozīmi un izmantošanu ir iespējams uzzināt LU Ģeoloģijas muzeja ekspozīcijā. Tur rodama informācija arī par mālu kā derīgo izrakteni, atradnēm, mālu kvalitātes laboratoriskajām pārbaudēm un pētījumiem būvmateriālu ražošanas jomā.

Māli ir unikāli ar plastiskumu un augstajām adsorbcijas spējām. Tieši pēdējās rosina arvien jaunus un plašākus mālu pētījumus piesārņotas vides atveseļošanai. Paleontologus māli piesaista ar iespējām tajos atrast labas saglabātības fosilijas (pārakmeņojumus). Īpašs stāsts ir par devona bruņuzivju atradumiem mālu atradnē Liepa pie Cēsīm.

Muzeja apmeklējums vai ekskursija piesakāmi iepriekš muzeja vadītājai Vijai Hodirevai pa mob. tālr. 29112907 vai e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. . LU Ģeoloģijas muzejs atrodas Rīgā, Alberta ielā 10 (114. telpa).

Angelīna Zabele, krājuma glabātāja.

 

Lasīts 556 reizes Pēdējo reizi rediģēts Piektdiena, 02 februāris 2018 18:48
Mihails Gorskis

Projekta vadītājs un zinātniskais redaktors

Mājas lapa: www.kimijas-sk.lv E-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Notikumi LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzejs februārī iepazīstina ar augšdevona Lodes svītas māla paraugu