IZM svarīgākais paveiktais 2017. gadā

Uz nozīmīgām pārmaiņām un attīstību vērsts - tā raksturojams 2017. gads Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās jomās. Uzsākta virkne jaunu iniciatīvu, kas sniegs būtisku ieguldījumu ilgtermiņā izglītības kvalitātes paaugstināšanā visās izglītības pakāpēs, zinātnes un inovāciju attīstībā, valsts valodas lomas stiprināšanā, sporta sistēmas pilnveidē un jaunatnes lomas palielināšanā.

Vispārējā izglītība

IZM rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojas, organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā.

Sabiedriskajai apspriešanai nodots jaunā mācību satura un pieejas apraksta projekts “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai”. Dokumentā vienkopus aplūkoti mērķi, galvenie sasniedzamie rezultāti skolēnam, apgūstamais mācību saturs, pieeja mācībām un mācību darba organizācijai visās vispārējās izglītības pakāpēs – pirmsskolā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Sabiedriskā apspriešana notiks līdz 2018. gada 1. februārim, un šī ir unikāla iespēja skolotājiem, vecākiem, uzņēmējiem, ikvienam sabiedrībā ietekmēt saturu mācībām skolās Latvijā.

2017. gadā 100 Latvijas skolās un pirmsskolās uzsākts mācību satura pilotprojekts, kura mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no 1,5 līdz 18 gadiem, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes.

Apstiprināti grozījumi valsts pārbaudījumu norises kārtībā un noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, nosakot, ka 9. un 12.klašu skolēniem eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda. Gan latviešu, gan mazākumtautību skolu absolventiem tas nodrošinās vienādas iespējas darba un izglītības tirgū, kā arī ļaus veiksmīgāk iekļauties profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, kurās izglītība tiek īstenota valsts valodā. 12.klašu absolventi eksāmenus latviski kārtos jau 2017./2018.mācību gadā, bet 9.klašu beidzēji – no 2019./2020.m.g.

IZM uzdevumā ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa veica skolu tīkla pētījumu, kurā eksperti vispusīgi analizējuši demogrāfiskos datus un procesus, ekonomisko aktivitāti, nākotnes potenciālu, valsts starptautisko konkurētspēju, izglītības kvalitātes rādītājus, publiskās infrastruktūras pieejamību, mobilitātes, kā arī daudzus citus aspektus. Pētījumā analizēta arī citu attīstīto valstu pieredze izglītības un mobilitātes aspektos. Pētījums ir unikāla bāze, uz kuras pamata pašvaldībām būs iespēja plānot optimālu skolu tīklu, kā galveno kritēriju izvirzot kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu ikvienam bērnam.

Saeima apstiprinājusi grozījumus Izglītības likumā, kas ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā bērnu skaita noteikšanai klasē un klašu grupās pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs vidusskolas posmā. Skolēnu skaita kritēriji tiks attiecināti uz 10.-12.klasēm.

Ar grozījumiem normatīvajos aktos pilnveidots jaunais pedagogu darba samaksas modelis, sakārtojot un precizējot prasības saistībā ar pedagogu algu likmēm un darba slodzi, mazinot darba samaksas nevienlīdzību starp vienādu darbu strādājošiem skolotājiem. Grozījumi arī nosaka stingrāku finanšu disciplīnu pašvaldībām saistībā ar valsts mērķdotācijas izlietojumu.

Izstrādāts Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks turpmākajiem 5 gadiem.

Apstiprināta jauna pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtība. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā. Līdzšinējo 5 pakāpju vietā pedagogs varēs pretendēt un iegūt kādu no 3 kvalitātes pakāpēm.

Izstrādāti grozījumi Izglītības likumā, kas paredz sociālo atbalstu tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz vecuma pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri skolu tīklu sakārtošanas rezultātā zaudēs darbu.

Augstākā izglītība

Izstrādāts jauns pedagoga profesijas standarts. Lai stiprinātu skolotāju sagatavošanu konceptuāli jaunā kvalitātē, 2018. gadā plānots ieviest jaunu otrā pīlāra finansējuma formulas sastāvdaļu, kas paredz papildu finansējumu atkarībā no tā, cik absolventu uzsākuši darba gaitas vai jau strādā izglītības iestādēs nākamajā mācību gadā pēc augstskolas absolvēšanas. Šis finansējums attieksies uz augstskolām, kuras gatavo skolotājus.

Lai nodrošinātu talantīgu un izcilu skolotāju sagatavošanu darbam Latvijas skolās, izglītības zinātņu studiju programmu savstarpējo papildinātību un pēctecību, kā arī resursu koplietošanu pedagoģijas studiju programmu īstenošanā, veikta divu valsts augstskolu konsolidācija, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju pievienojot Latvijas Universitātei, mūzikas un deju pedagogu sagatavošanu koncentrējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Visiem RPIVA studējošajiem nodrošināta studiju procesa nepārtrauktība, kā arī nemainīgi studiju finansēšanas nosacījumi visu studiju laiku.

Valdība atbalstījusi IZM izstrādāto rīkojuma projektu, kas nosaka - no 2018. gada 1. marta Daugavpils medicīnas koledža kļūst par Daugavpils Universitātes aģentūru. Koledžas integrācija universitātē sekmēs studiju sasaisti ar zinātnisko pētniecību, ļaus efektīvi izmantot augstākās izglītības un zinātnes resursus, paaugstinot studiju programmu kvalitāti un stiprinot to sasaisti ar zinātnisko pētniecību.

Izstrādāti MK noteikumi, kas turpmāko četru gadu laikā paredz investēt Eiropas Savienības fondu finansējumu augstskolu akadēmiskā personāla stiprināšanā. Tādējādi augstskolām būs pieejams finansējums mērķtiecīgai pasniedzēju kompetenču paaugstināšanai, kā arī jaunu pasniedzēju piesaistei.

Izstrādāti MK noteikumi par studiju programmu fragmentācijas samazināšanu un resursu koplietošanas stiprināšanu, lai turpmāko piecu gadu laikā investētu ESF finansējumu jaunu, spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā.

IZM īstenojamie struktūrfondi 

Izstrādāti īstenošanas noteikumi 6 ES fondu programmu īstenošanai izglītībā un zinātnē, kas kopumā tuvākajos gados regulēs ES fondu investīcijas 136,6 milj. eiro apmērā. Līdz ar to ES fondu 2014.- 2020. gada plānošanas periodā izglītības un zinātnes jomā ir izstrādāti īstenošanas noteikumi 25 ES fondu programmām, nodrošinot ES fondu finansējuma pieejamību 928,3 milj. eiro jeb 99,5% apmērā no plānošanas periodā pieejamā finansējuma.

Noslēgti līgumi par projektu īstenošanu vairāk kā 350 milj. eiro apmērā, tādējādi ir uzsākta un turpinās projektu īstenošana visās IZM atbildībā esošajās infrastruktūras attīstības programmās, veicot ieguldījumus izglītības iestāžu modernizācijā vairāk nekā 382 milj. eiro apmērā, kā arī investējot 12 ESF programmās vairāk nekā 184 milj. eiro.

Dažas Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes 2018. gadā

IZM galvenie pasākumi 2018.gadā ir turpināt pāreju uz jauno izglītības saturu vispārējā izglītībā un veikt ES fondu investīcijas ilgtspējīga skolu tīkla izveides nodrošināšanai. Tāpat nākamajā gadā ievērojams finansējums paredzēts skolēnu individuālo kompetenču attīstībai, atbalstam bērniem ar mācīšanās grūtībām, kā arī bērnu ar speciālām vajadzībām integrācijai vispārējās izglītības iestādēs.

2018.gadā IZM uzsāks īstenot konceptuāli jaunu skolotāju izglītības modeli, kā arī tiks turpināta jaunā, uz rezultātiem balstītā augstākās izglītības institūciju pārvaldības un finansēšanas modeļa ieviešana. Tas ļaus nodrošināt ieguldītā finansējuma efektīvu pārvaldību, kā arī augstskolu finansēšanas sasaisti ar izglītības un pētniecības kvalitāti, atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus prasībām, stiprinot saikni ar zinātni un pētniecību. Nākamajā gadā augstskolām būs pieejams vairāk nekā pusmiljons eiro studiju programmu sagatavošanai nākamā posma akreditācijai STEM un pedagoģijas (matemātika) jomā.

Turpināsies Valsts izglītības informācijas sistēmas attīstība, ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu tiks uzsākta izglītības kvalitātes monitoringa sistēma vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā. 

Lasīts 238 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 04 janvāris 2018 23:17
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Notikumi IZM svarīgākais paveiktais 2017. gadā