Sarucis dabaszinātņu eksāmenu kārtotāju skaits

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atklājusi, ka 2016. gadā 72 vidusskolās neviens audzēknis nekārtoja eksāmenu dabaszinātnēs. Savukārt portāla "Delfi" apkopotie dati liecina, ka ķīmijas, fizikas vai bioloģijas eksāmenu licēju skaits kopš 2008. gada sarucis teju trīskārši.

Valsts izglītības un satura centra (VISC) mājaslapā pieejamie dati liecina – kopš 2008. gada ķīmijas, fizikas un bioloģijas centralizēto eksāmenu 12. klases izskaņā kārtot izvēlas arvien mazāk skolēnu.

Ja pirms deviņiem gadiem eksāmenu fizikā kārtoja 3203 skolēni, tad 2016. gadā vien 995. Bioloģijas eksāmenu 2008. gadā kārtoja 3132 skolēni, bet 2016. gadā – 1179. Savukārt ķīmijas eksāmenu 2016. gadā kārtoja 559 skolēni, lai gan 2008. gadā to darīja 1447 audzēkņi.

Taču jāņem vērā, ka 2015. gadā vidusskolu 12. klasēs mācījās par 48% mazāk skolēnu nekā 2008. gadā. Savukārt datos par eksāmenu kārtotājiem iekļauti arī audzēkņi no vakarskolām, kā arī, piemēram, cilvēki, kuri eksāmenu liek atkārtoti vai pat daudzus gadus pēc skolas absolvēšanas.

Tomēr bioloģijas, fizikas un ķīmijas pamatstudijās uzņemto skaits līdzīgā laika posmā nav piedzīvojis tik spēju kritumu, liecina portāla "Delfi" apkopotie dati. Ministrijas 2016. gada pārskatā par Latvijas augstāko izglītību redzams, ka pamatstudijas septiņās programmās Daugavpils Universitātē, Latvijas Universitātē (LU) un Rīgas Tehniskajā universitātē kopumā uzsāka 254 studenti. Tikai trīs no viņiem studē par maksu.

Lai gan 2011. gadā studijas šajās programmās imatrikulēja 310 audzēkņus, dati neliecina par krasu kritumu – pēdējos divos gadus uzņemto skaits pat audzis.

"Latvijā ir tendence, ka studēt vajag kaut ko praktisku un taustāmu, piemēram, jurists, vetārsts, ārsts vai inženieris. Savukārt akadēmiskas profesijas kā fiziķis nav populāras, jo nav saprotams, ko šie speciālisti ikdienā iesāk," vidusskolēnu nevēlēšanos nākotni saistīt ar dabaszinātņu nozari portālam "Delfi" ieskicē LU rektors Indriķis Muižnieks.

Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra portālam "Delfi" stāsta, ka ministrijas secinājumiem par 72 vidusskolām bez dabaszinātņu eksāmenu kārtotājiem ir jāpievērš uzmanība, taču tas jādara kontekstā ar citiem faktoriem. "Lai gan pirmajā brīdī nešķiet normāli, ka vairāk nekā 10% no Latvijas vidusskolām neviens skolēns neizvēlējās kārtot eksāmenu dabaszinātņu priekšmetos, tomēr domāju, ka nav jāaprobežojas ar satraukumu un ir jāveic padziļinātāka izpēte, kura ietver to, cik šajās vidusskolās kopumā ir absolventu, jo, iespējams, īpatsvars uz kopējā fona ir niecīgs," stāsta Vētra.

"Daudz svarīgāk par centralizēto eksāmenu kārtošanu ir saprast, cik sekmīgi skolēni ir apguvuši dabaszinātņu mācību priekšmetus. Tas būtu daudz precīzāks rādītājs, jo centralizētā eksāmena kārtošanai ir vajadzīga motivācija. Ja absolvents neplāno savu turpmāko izglītību iestādēs, kur šie eksāmeni ir prasīti, tad pārmest absolventam par tā nekārtošanu nav taisnīgi," vidusskolēnu apsvērumus ieskicē AIP vadītājs.

"Vidējās izglītības iegūšana pati par sevi norāda, ka skolēns ir sekmīgi apguvis fiziku, ķīmiju un bioloģiju. Lai priekšmetā iegūtu sekmīgu atzīmi, jāatbild vismaz 55% no paredzamās vielas. Savukārt centralizētā eksāmena sertifikātu izsniedz arī par 5% atbildētās vielas. Pēc būtības paša mācību priekšmeta sekmīga apgūšana nozīmē vairāk nekā mehāniska līdzdalība centralizētā eksāmenā," rezumē Vētra.

Vētra uzskata, ka, tikai apzinot šos faktorus, var sākt spriest par skolu pārkvalificēšanu vai pārņemšanu valsts paspārnē.

Tāpat viņš norāda, ka ir kategorisks pretinieks idejai par piespiedu eksāmenu dabaszinātņu priekšmetos kā rīku izglītības un informētības uzlabošanai. "Daudz pareizāks rīks ir mācību priekšmeti, mācību kabinetu aprīkošana, kuros darbojas adekvāti sagatavoti skolotāji. Saistu cerības ar ieceri ieviest kompetencē balstīto izglītības saturuskolās, kas dabaszinātnes ļautu mācīties caur apkārtējā dzīvē notiekošu procesu izzināšanu," bilst Vētra.

Savukārt LU plāno studentus šim virzienam piesaistīt, veidojot jaunas studiju programmas. "Nākotnē likvidēsim daļu programmu, bet citas apvienosim un veidosim jaunas. Piemēram, būs nevis biologs vai vides speciālists, bet biotehnologs. Šī bakalaura programma jau no paša sākuma būs angļu valodā. Paredzēsim budžeta vietas latviešu studentiem, tādējādi radot iekšējo konkurenci. Meklēsim arī ārzemju studentus. Ja ārzemju students plāno studēt tikai ķīmiju vai fiziku, tad viņam izdevīgāk ir braukt studēt un kādu no klasiskajām vietām – ASV, Angliju vai Dāniju. Bet šādās uz praktisko pusi orientētās studiju programmās es redzu studentus no Kazahstānas, Uzbekistānas un Indijas," portālam "Delfi" klāsta rektors.

Muižnieks gan brīdina, ka šim solim tūlītējs efekts nav gaidāms: "Tas ir ilgtermiņa process, kurš rezultātus uzreiz nenesīs. Nebūs tā, ka mēs paziņojam par šīm programmām un momentā mainās vidusskolu absolventu izvēle par kārtojamajiem eksāmeniem. Tas mainīsies pēc gadiem trim vai pieciem."

Arī rektora Muižnieka vietnieks Jānis Stonis piekrīt, ka skolu absolventu intereses ir sarežģīti mainīt: "Atverot ļoti daudz budžeta vietu dabaszinātnēs nepalielināsies studējošo skaits. Ja vēlas piesaistīt studentus šai nozarei pretī ir jādod kas vairāk. Piemēram, stipendijas."

Ministrijas centienus kārtot skolu tīklu AIP vadītājs Vētra vērtē pozitīvi. "Tīkls neapšaubāmi ir jāsakārto. Tomēr nekad nesasniegsim stāvokli, kad varēsim teikt, ka skolu tīkls ir sakārtots un vairs nekas nav jādara, jo demogrāfiskā situācija Latvijā strauji mainās," teic Vētra, piebilstot, ka ministrijai ir ierobežotas iespējas manevriem

"Pašvaldību rokās ir kontrolpakete – tās, kas skolas dibina un reorganizē, ieceļ direktorus. Valsts pēc būtības finansē tikai skolotāju algas. Protams, ka ir mehānismi, kurus ministrija cenšas izmantot, lai saglabātu kontroli, bet šie rīki ir ļoti ierobežoti," pašvaldību nozīmi gaidāmajās reformās uzsver Vētra, prognozējot, ka tas kavēs lēmumu pieņemšanu.

Vēstīts, ka optimālā skolu tīkla modeļa pētījuma starpziņojumā secināts – izglītības kvalitātes noslāņošana vērojama ne tikai Latvijas laukos, bet arī galvaspilsētā. "Rīgas mikrorajoni ir pilni ar mazām vidusskolām, kur it kā māca bērnus, bet eksāmenu rezultāti ir gaužām zemi," secināja pētījuma vadītājs ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Viņa teikto papildināja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis(V): "Ar vēsu skatu paskatoties uz Rīgas karti, tumši zilie aplīši ir tās vidusskolas, kur eksāmenu rezultātu indekss ir mazāks par 30%. Tam ir dažādi iemesli – ir skolas, kur liels skaits bērnu eksāmenu nokārto ar sliktiem rezultātiem, kā arī citur mācību gada laikā skolas atbrīvojas no nesekmīgajiem skolēniem."

Daļa mazākumtautību skolu, kuras pētījumā saņēmušas vislielāko kritiku par sliktajiem rādītājiem eksāmenos, portālam "Delfi" noraidīja ministrijas prezentētos datus kā nepatiesus. Pārmetumus centusies atspēkot arī Rīgas dome, norādot uz nepilnībām IZM datos.

Guntars Veidemanis

Portāla DELFI lasītāju komentāri…

Skat. arī: Citāts no akadēmiķa Ivara Kalviņa intervijas

Lasīts 405 reizes
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Notikumi Sarucis dabaszinātņu eksāmenu kārtotāju skaits