Sākotnējos priekšstatos par vielām, ko izvirzīja Lavuazjē, neietilpa normālie sāļi. Vēlāk, atklājot hloru un bromu, viennozīmīgi tika secināts, ka ir atklāta jauna elementu klase – halogenīdi. Tas noveda pie secinājuma, ka fluorūdeņražskābes sastāvā ir fluorīdjons, kas periodisko elementu rindā tika ievietots pirms visiem citiem halogenīdiem, taču brīvā veidā to nebija iespējams izolēt, jo F2 ūdenī sadalījās pat ļoti zemās temperatūrās, bet HF nav elektrolīts. Taču Moisāna tehniskie uzlabojumi palīdzēja iegūt F2 nepārtrauktā plūsmā un pilnā mērā izpētīt tā īpašības.
Visa pamatā bija zinātnieka darbs iegūt mākslīgos derīgos izrakteņus (nozīmīgākais no tiem – dimants). Moisāns kā siltuma avotu piedāvāja izmantot elektrisko loku, kā rezultātā, karsējot tēraudu, kas saturēja daudz oglekļa, un to strauji atdzesējot, tika iegūti pilienveida dimanta kristāli, kas būtībā bija praktiski identiski dabā atrodamajiem paraugiem.
Paralēli tam Moisāns ieguva vairākus karbīdus kristāliskā formā, kurus pētot tika secināts, ka tie ir termiski visizturīgākie ķīmiskie savienojumi. Moisāns veica arī grafīta pētījumus, atklājot tā dēdēšanos.
