Skaidrojošā vārdnīca

Aizbāžņu lietošana

Lietojot aizbāžņus, jāievēro šādi noteikumi:

1. kā korķa, tā arī gumijas, stikla un plastmasas aizbāžņi jāizmanto taupīgi. Jāizmanto arī vecie aizbāžņi;

2. vispirms traukiem jāpielāgo aizbāznis, un tikai pēc tam var ievietot tajā vielu. Nedrīkst sajaukt dažādu trauku aizbāžņus; katram traukam jābūt savam aizbāznim, it īpaši tas attiecas uz stikla aizbāžņiem;

3. ja trauks ar pieslīpētu stikla aizbāzni ir tukšs, tad starp aiz­bāzni un trauka kaklu obligāti jāievieto papīra gabaliņš;

4. ja ar korķa aizbāzni jānoslēdz trauks, kurā atrodas skābe vai sārms, tad aizbāznis vispirms jāapstrādā;

5. šķīdumus, kuriem ir sārmaina vide, nedrīkst uzglabāt traukos ar pieslīpētiem stikla aizbāžņiem, jo aizbāžņi nenovēršami «ieēdīsies»;

6. cauruma urbšana jāsāk no aizbāžņa ma­zākā diametra pamatnes;

7. kad izurbtajā aizbāznī ievieto stikla cauruli vai termometru, tie jātur ar roku, kura ir apsieta ar dvieli, un pēc iespējas tuvāk pie tā gala, kur atrodas aizbāznis.

Destilācija

Destilējot var atdalīt vielas ar zemāku viršanas temperatūru no vielām, kurām ir augstāka viršanas temperatūra. Sildot destilācijas kolbā ielieto šķidrumu, iztvaiko tā sastāvdaļa, kurai ir zemāka viršanas temperatūra. Tvaiki nokļūst dzesētājā, kur tie kondensējas. Kondensātu savāc uztvērējtraukā. Destilācijas kolbā paliek grūti gaistošie un negaistošie piemaisījumi.

Destilācijas kolbā drīkst iepildīt tik daudz destilējamā šķidruma, lai tas aizņemtu ne vairāk kā 2/3 no kolbas tilpuma. Tajā ievieto arī dažus stikla kapilārus vai stikla lauskas (vārķermeņus) tādējādi nodrošinot šķidruma vienmērīgu viršanu. Kolbu nedrīkst karsēt uz atklātas uguns. Kad tajā ir palicis 10... 15 % no sākotnējā šķidruma tilpuma, destilēšana ir jābeidz, lai kolba nepārsprāgtu.

Ekstrakcija

Ekstrakciju var izmantot vielu atdalīšanai un attīrīšanai. Ūdens šķīdumiem šķirpiltuvē pievieno organisku šķīdinātāju, kas nešķīst ūdenī (CCl4, CHCl3, C2H5 - O - C2H5 u. c.) Izveidojas divi slāņi, starp kuriem noris vielu sadalīšanās. Sadalīšanās līdzsvari parasti iestājas samērā ātri. Vielas pilnīgāku ekstrakciju var panākt, veicot šķirpiltuves kratīšanu (ar vienu roku pieturot šķirpiltuves krānu, ar otru piltuves aizbāzni). Pēc 2...3 min ilgas kratīšanas šķirpiltuvē no jauna ļauj izveidoties diviem slāņiem. Tad, noņemot korķi, atverot krānu, uzmanīgi izvada apakšējo slāni. Organisko šķīdinātāju (ekstrahentu) izvēlas ar tādu aprēķinu, lai tajā pārietu attīrāmā viela, bet nepārietu piemaisījumi vai arī otrādi.

Filtrēšana

Veicot filtrēšanu, jāievēro šādi noteikumi:

1. filtra lielumam jāatbilst nogulšņu daudzumam: jo mazāk nogulšņu, jo mazākam jābūt filtram un otrādi;

2. pirms nogulšņu pārnešanas uz filtra tās divas vai trīs reizes jāskalo pēc dekantēšanas metodes, bet pēc tam pilnīgi jāizskalo uz filtra;

3. filtra līmenim piltuvē jāatrodas zemāk par piltuves malām, bet nogulsnes drīkst aizņemt ne vairāk kā pusi no filtra;

4. strādājot ar smagām nogulsnēm, jālieto filtrēšanas konuss;

5. filtrējot ļoti sīkas nogulsnes, jālieto ļoti blīvi filtri (barīta filtri); ne katrs filtrpapīrs derīgs jebkuru nogulšņu filtrēšanai;

6, šķidrums uz filtra jālej tikai gar stikla nūjiņu, šķidruma līmenim jāatrodas 3 - 5 mm zem filtra malas;

7. silts šķidrums filtrējas labāk;

8. mazgājot nogulsnes uz filtra, katru jauna ūdens vai cita šķidruma porciju pielej tikai tad, kad iepriekšējā porcija ir pilnīgi iztecējusi. Nogulsnes ieteicams mazgāt ar nelielām šķidruma porcijām;

9. filtrēšanu var paātrināt, pagarinot piltuves cauruli, lietojot pazeminātu spiedienu un Bihnera piltuvi;

10. salokot filtru, jāraugās, lai nesaplēstu tā virsotni. Filtram labi jāpiegulst piltuves malām, bet piltuves galam jāskaras pie vārglāzes sienas;

11. pirms filtrēšanas filtrs uz piltuves jāsamitrina ar filtrē­jamo šķidrumu; samitrināšanai jālieto tikai tīrs šķidrums;

12. filtrējot ugunsnedrošus šķidrumus, tuvumā nedrīkst at­rasties degoši degļi;

13. filtrējot pazeminātā spiedienā, jāraugās, lai kolbā neuzkrātos pārāk daudz filtrāta; nedrīkst pieļaut, ka filtrāta līmenis sniedzas līdz atzarojumam, kas kolbu savieno ar vakuumsūkni;

14. sastādot ierīci filtrēšanai pazemināta spiedienā, starp kolbu un va­kuumsūkni jāievieto drošības pudele;

15. strādājot ar presētā stikla filtriem, nedrīkst tos aizblīvēt, jo pēc tam filtrus vairs nevar izmazgāt. Presētā stikla filtrus ne­drīkst tīrīt ar sārmu šķīdumiem.

Gāzu iegūšana

Vairāku gāzu iegūšanai var izmantot cietu vielu reakcijas ar dažādu vielu šķīdumiem. Lielākiem daudzumiem lieto Kipa aparātu, mazākiem - citus aparātus. Parasti šāda veida aparatūrā spiediens kolbā ir tikpat liels kā pilināmā piltuvē, un tādējādi ir novērsta iespēja gāzei izspiest piltuves krānu un izplūst pa to.

Šādā veidā var iegūt vairākas gāzes:

H2S no dzelzs sulfīda un 25% sērskābes vai 20% sālsskābes šķīduma; CO2 no marmora un atšķaidītas (1 : 1) sālsskābes; H2 no cinka granulām un atšķaidītas sālsskābes (1 : 1) vai sēr­skābes (1 : 8).

Iztvaicēšana un ietvaicēšana

Iztvaicēšanu lieto vielas atdalīšanai no šķīdinātāja vai koncentrētu šķīdumu iegūšanai. Karsēšanu veic līdz viršanas temperatūrai.

Ietvaicēšana ir šķīduma karsēšana temperatūrā, kas ir zemāka par šķīduma viršanas temperatūru. Ietvaicēšanu izmanto termiski nestabilu vielu iegūšanai.

Iztvaicēšanu un ietvaicēšanu veic porcelāna bļodiņā vai vārglāzē.

Kristalizēšana

Kristalizēšana noris, veidojoties pārsātinātam šķīdumam. Ja kristalizējamās vielas šķīdība ir mazāka nekā piemaisījumvielu šķīdība, tad kristalizēšanās procesā noris arī attīrīšana. Piemaisījumvielas paliek galvenokārt šķīdumā, un kristālos to ir maz.

Kristalizēšanu var izdarīt porcelāna bļodiņā, apaļkolbā, vārglāzē. Pārsātinājumu panāk, šķīdumu ietvaicējot. Pēc atdzišanas noris vielas kristalizēšanās. Ja vielas šķīdība ir stipri atkarīga no temperatūras, pagatavo paaugstinātā temperatūrā piesātinātu šķīdumu, kuram atdziestot, viela kristalizējas.

Ķīmisko trauku mazgāšana

Traukus var iztīrīt pēc dažādām metodēm, piemēram, pēc me­hāniskās, fizikālās, ķīmiskās un fizikāli ķīmiskās metodes vai tās dažādi kombinējot.

Lai katram konkrētam trauku mazgāšanas gadījumam izvēlē ­ tos pareizāko mazgāšanas metodi, jāievēro šādi noteikumi:

1. traukiem vienmēr jābūt tīri izmazgātiem un izskalotiem ar destilēto ūdeni;

2. jāzina, kādas īpašības ir vielām, no kurām jāattīra trauks; vērtīgo vielu šķīdumus un nogulsnes (jods, sudrabs, platīns, dzīvsudrabs u. c.), sagatavojot traukus mazgāšanai, nedrīkst iz­mest; koncentrētos skābju un sārmu šķīdumus, vielas ar asu smaku un indī­gās vielas, hroma maisījumu, nātriju u. c. nedrīkst izliet vai iz­mest izlietnēs, šo vielu atlikumi jāuzkrāj atsevišķos šiem nolūkiem paredzētos traukos;

3. traukus, kuros bijušas bīstamas un indīgas vielas, atļauts mazgāt tikai tiem darbiniekiem, kas ir speciāli apmācīti darbam ar šīm vielām. Šādu trauku mazgāšanai jābūt atsevišķai izlietnei, kurai jāatrodas zem velkmes;

4. trauki, kuros bijušas vielas ar asu smaku, jāmazgā tikai velkmē; jāievēro sevišķa piesardzība, mazgājot traukus ar kon­centrētiem sārmu šķīdumiem, koncentrētām skābēm, hroma mai­sījumu un citiem stipriem oksidētājiem (reducētājiem). Strādājot ar organiskajiem šķīdi­nātājiem, jāizvairās ieelpot to tvaikus, jāsargās, lai šķīdinātāji nenokļūtu uz rokām vai apģērba, un jāatceras, ka daudzi no tiem ir ugunsnedroši;

5. jāizmanto netīrumu spēja šķīst ūdenī (aukstā vai karstā) vai arī citos šķīdinātajos, sārmu, sāļu vai skābju šķīdumos; mazgājot traukus ar dažādiem organiskajiem šķīdinātājiem, tie jālieto taupīgi;

6. gadījumā, kad vielām, no kurām attīra trauku, ir izteiktas oksidējošas (reducējošas) īpašības, mazgāšanai rekomendējams izmantot stiprus reducētājus (oksidētājus), lai mazgāšanas procesā vielas, kas veido netīru­mus, pārveidotos par viegli šķīstošiem savienojumiem;

7. mazgāšanai var izmantot virsmaktīvas vielas vai arī virsmaktīvas vielas kopā ar abrazīvām vielām (ziepes, sintētiskos mazgāšanas līdzekļus, mazgājošās pastas u. c.);

8. ja nogulsnes, kas padara trauku netīru, ir praktiski nešķīstošas, var izmantot mehānisko tīrīšanas paņēmienu (tīrīšana ar suku); strādājot ar mēģeņu un kolbu mazgājamām apaļsukām, jāuzmanās, lai ar to asajiem galiem neizspiestu trauka dibenu vai nesaplēstu tā sienas;

9. arvien jāatceras drošības tehnikas noteikumi un iespējamie trauku mazgāšanas negadījumi, it īpaši, ja nav zināmas to vielu īpašības, kuras veido netīrumus;

10. žāvējot traukus, jāuzmanās, lai tajos neiekļūtu netīrumi.

Atceries! Stikls ir plīstošs!

Sildīšana un karsēšana

Lietojot spirta degli, jāievēro, ka nedrīkst pārnēsāt degošu spirta degli, kā arī nedrīkst aizdedzināt vienu degli ar otru. Tas jāizdara ar sērkociņu.

 

 

 

 

 

Smalcināšana

Cieto vielu var sasmalcināt ar rokām vai mehāniski. Nelielus vielu daudzumus var sasmalcināt ar rokām, bet, ja vielas ir vairāk kā 100 g, lietderīgāk to sasmalcināt mehāniski.

Sasmalcinot cietos materiālus ar rokām, nelielu daudzumu cietās vielas ieber piestā, ar piestalu veic sasmalcināšanu, berzējot to pret piestas pamatni. Piestu pietur ar roku, lai tā neapgāztos.

Sublimēšana

Sildot dažas kristāliskas vielas, piemēram, jodu, tās nekūst un neveido šķidrumus, bet pāriet gāzveida stāvoklī. Tvaikus atdzesējot, tie atkal pārvēršas par kristālisku vielu. Šo procesu sauc par sublimēšanos.

Sublimēšanu izmanto, lai vielu attīrītu no piemaisījumiem, kuri nesublimējas. Tā attīra, piemēram, I2, NH4Cl, As2O3. Visvienkāršākā ierīce vielu sublimēšanai ir izveidojama no diviem pulksteņstikliem. Var izmantot arī porcelāna bļodiņu un piltuvi.

Svēršana

Vielas, kas paredzētas parastajiem ķīmijas eksperimentiem, sver uz laboratorijas svariem.
Ar šiem svariem var mērīt masu, nepārsniedzot ±0,01 g (±10 mg) lielu kļūdu. Veicot kvantitatīvo analīzi, svēršanu izdara uz analītiskajiem svariem, un tad kļūda nepārsniedz ±0,0001 g (±0,1 mg).

Gan laboratorijas, gan arī analītiskie svari gandrīz vienmēr ir vienādplecu sviras svari.

Sverot uz analītiskajiem svariem, jāievēro šāda darba secība:

1. jānovieto futrālis ar atsvaru komplektu pa labi no svariem, bet eksikators vai sveramais priekšmets - pa kreisi.

2. jāpārbauda svaru stāvoklis - vai svaru kausi ir tīri, vai uz tiem nav svešķermeņu, vai «jātnieks» atrodas tam paredzētajā vietā. Pēc tam jāpārbauda svaru nulles punkts un jāatzīmē burtnīcā tā stāvoklis.

3. jāatver svaru kreisās puses sānu durtiņas un jānovieto sve­ramais priekšmets svaru kausa centrā; pēc tam durtiņas jāaizver.

4. jāatver svaru kausa labās puses sānu durtiņas un jāsāk svēršana; atsvariņi no futrāļa obligāti jāizņem, ar pinceti. Atsva­rus uz svaru kausa var novietot vai noņemt no tā tikai tad kad svari ir aretēti.

Šķīdināšana

Vielu šķīdība ir atkarīga no tās īpašībām, šķīdinātāja īpašībām un apstākļiem, kādos veic šķīdināšanas procesu.

Dažām vielām šķīdība ūdenī ir ierobežota. Cietas vielas šķīdību visbiežāk var palielināt, ja šķīdumu karsē, bet dažu gāzu šķīdību palielina, šķīduma temperatūru samazinot vai arī paaugstinot spiedienu.

Jāatceras, ka, jaucot šķīdumus (šķidras vielas) kopā, lielāka blīvuma šķīdumi (šķidrumi) jāpievieno mazāka blīvuma šķīdumiem (šķidrumiem). Piemēram, pagatavojot skābju šķīdumus, skābi lej ūdenī, bet ne otrādi!

Turklāt, šķīdinot cietas vielas, tās vispirms ievieto kolbā.

Titrēšana

Titrēšanā izmanto bireti, kura ir pildīta ar zināmas koncentrācijas šķīdumu (titrants). Noteiktu tilpumu analizējama šķīduma titrē koniskajā kolbā. Titrantu pievieno lēnam, pa pilienam. Titrēšanu pārtrauc līdz paradās analītiskais signāls (šķīduma krāsas maiņa, nogulšņu veidošanās).

Izlietoto titranta tilpumu nolasa pēc apakšējā meniska. Titrē atkārtoti līdz rezultātu sakritībai.

Par titrētiem šķīdumiem jāatceras šādi noteikumi:

1. titrētiem šķīdumiem pēc iespējas jābūt svaigiem, tos nedrīkst ilgstoši uzglabāt; katram šķīdumam ir noteikts uzglabāšanas termiņš;

2. uzglabājot titrētie šķīdumi izmaina savu titru, tāpēc tie dažkārt jāpārbauda, bet veicot sevišķi atbildīgas analīzes, šķīduma titra pārbaude ir obligāta;

3. titrētie šķīdumi, uz kuriem iedarbojas gaisma (AgNO3 šķīdumi u. c.), jāuzglabā dzeltenās vai tādās pudelēs, kuras aizsargā šķīdumu no gaismas iedarbības;

4. pagatavojot kālija permanganāta šķīdumus, to titrs jākoriģē ne ātrāk kā 3 - 4 dienas pēc šķīduma pa­gatavošanas. Tas pats attiecas arī uz visiem citiem šķīdumiem, kas laika gaitā, saskaroties ar gaisu stiklu, utt., spēj izmainīties;

5. uz visām titrēto šķīdumu pudelēm jābūt skaidri salasāmam uzrakstam ar vielas nosaukumu un koncentrāciju.

Žāvēšana

Gāzu žāvēšanai var izmantot vairākus paņēmienus:

1. laižot gāzi caur koncentrētu sērskābi, kura iepildīta skalotnē;

2. laižot gāzi caur cietiem sorbentiem, piemēram, bezūdens kalcija hlorīdu, silikageli u.c.;

3. izsaldēšanu.

Cietas vielas, kuras ir higroskopiskas, žāvē eksikatorā, kurā ir ievietota ūdeni saistoša viela, piemēram, bezūdens kalcija hlorīds, koncentrēta sērskābe, fosfora(V) oksīds.

Vielas, kuras nav higroskopiskas, nepiesaista ūdeni un gaisā ir stabilas, var žāvēt gaisā.

Šķidras vielas žāvē ar ūdeni saistošiem neorganiskajiem savienojumiem. Tos ieber traukā ar žāvējamo šķidrumu un vairākas reizes sakrata; trauku noslēdz ar aizbāzni un atstāj stāvēt vismaz 12 stundas. Pēc tam veic izžāvētās vielas atdestilēšanu (trauki iepriekš jāizkarsē virs 100°C) Svarīgi, lai šķidrā viela, kuru žāvē, nereaģētu ar ūdeni saistošo vielu.

Mūsdienās gan ražošanā, gan sadzīvē plaši lieto dažādus nosacītus apzīmējumus, piemēram, tādus, kuri raksturo vielu un materiālu īpašības. Tie ir atrodami ne tikai ķīmijas laboratorijās, bet arī uz sadzīves ķīmijas preču etiķetēm un iepakojumā, uz izstrādājumiem no dažādiem audumiem utt. Taču vairāki cilvēki ignorē šis zīmes, jo nezina, ko tās apzīmē. Tādējādi var būt apdraudēta šo cilvēku un apkārtējo cilvēku veselība un vide; nepareizas rīcības dēļ apģērba priekšmeti kalpo īsāku periodu, nekā tie varētu kalpot, ja būtu ievērotas visas ražotāja prasības pret izstrādājuma kopšanu. Šī iemesla dēļ uzskatījām par pareizu izvietot mūsu izveidotājā programmā visas biežāk laboratorijās un sadzīvē lietojamās zīmes.

 


ĶĪMIJAS ZĪMES

Aizlieguma zīmes

Aizliegts ēst, dzert, nogaršot vielas.
Vielas aizliegts ņemt rokās.
Aizliegts atstāt izbērtus vai izlietus reaktīvus.
Pārpalikušos reaģentus aizliegts iebērt, ieliet atpakaļ pudelē vai traukā, no kurienes tie tika paņemti.
Aizliegts izliet vai izbērt reaktīvu atlikumus izlietnē.
Aizliegts mainīt korķus pudelēm.
Aizliegts ņemt dažādas vielas ar vienu un to pašu karotīti vai pipeti.
Aizliegts atstāt atvērtas pudeles, kurās ir šķidrumi vai sausas vielas.
Aizliegts dzēst ar ūdeni.
Aizliegts izmantot atklātu uguni.

Brīdinājuma zīmes

Sprādzienbīstama viela. Apzīmējums ar burtu: E sprādzienbīstams
Degšanu veicinoša viela. Apzīmējums ar burtu: O spēcīgs oksidētājs
Indīga viela. Apzīmējums ar burtu: T+ ļoti toksisks T toksisks
Kodīga viela Apzīmējums ar burtu: C kodīgs
Veselībai kaitīga, kairinoša viela Apzīmējums ar burtu: Xn kaitīgs Xi kairinošs
Viegli uzliesmojoša viela Apzīmējums ar burtu: F+ īpaši viegli uzliesmojošs F viegli uzliesmojošs
Videi bīstama viela Apzīmējums ar burtu: N bīstams videi
Radioaktīva viela vai jonizējošs starojums
Bīstami – elektrība
Vispārīga bīstamība

Rīkojuma zīmes

Uzglabāt bērniem nepieejama vietā!
Darbs ar šķidru koncentrātu.
Darbs ar sausu koncentrātu.
Pielietošanas paņēmiens.
Strādājot izmantot cimdus!
Strādājot izmantot zābakus!
Strādājot izmantot aizsargbrilles!
Strādājot izmantot deguna un mutes aizsarglīdzekļus!
Strādājot izmantot respiratoru!
Nomazgāties pēc darba ar ķimikālijām!
Bīstams vai kaitīgs dzīvniekiem.
Bīstams vai kaitīgs zivīm – piesārņo ūdens tilpnes.

Ugunsdrošības zīmes

Ugunsgrēka paziņošanas vieta
Pirmās palīdzības aptieciņa.
Ugunsdzēšamais aparāts.

 


BURTU APZĪMĒJUMI

Iedarbības raksturojums

R1 Sprādzienbīstams sausā veidā
R2 Sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā
R3 Augsts sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā
R4 Veido sprādzienbīstamus savienojumus ar metāliem
R5 Karsēšana var izraisīt eksploziju
R6 Sprādzienbīstams gaisa un bezgaisa vidē
R7 Var izraisīt ugunsgrēku
R8 Saskaroties ar degošu materiālu, var izraisīt ugunsgrēku
R9 Sprādzienbīstams, sajaucot ar degošu materiālu
R10 Uzliesmojošs
R11 Viegli uzliesmojošs
R12 Īpaši viegli uzliesmojošs
R14 Aktīvi reaģē ar ūdeni
R15 Saskaroties ar ūdeni, izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes
R16 Sprāgst, saskaroties ar oksidētājiem
R17 Spontāni uzliesmo gaisā
R18 Izmantojot var veidot uzliesmojošu vai sprādzienbīstamu tvaiku un gaisa maisījumu
R19 Var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus
R20 Kaitīgs ieelpojot
R21 Kaitīgs, nonākot saskarē ar ādu
R22 Kaitīgs norijot
R23 Toksisks ieelpojot
R24 Toksisks, nonākot saskarē ar ādu
R25 Toksisks norijot
R26 Ļoti toksisks ieelpojot
R27 Ļoti toksisks, nonākot saskarē ar ādu
R28 Ļoti toksisks norijot
R29 Saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes
R30 Var viegli uzliesmot lietošanas laikā
R31 Saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes
R32 Saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes
R33 Kaitīgas kumulatīvas ietekmes draudi
R34 Rada apdegumus
R35 Rada smagus apdegumus
R36 Kairina acis
R37 Kairina elpošanas sistēmu
R38 Kairina ādu
R39 Būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi
R40 Kancerogenitāte ir daļēji pierādīta
R41 Nopietnu bojājumu draudi acīm
R42 Ieelpojot var izraisīt paaugstinātu jutīgumu
R43 Saskaroties ar ādu, var izraisīt paaugstinātu jutīgumu
R44 Sprādziena draudi, karsējot slēgtā vidē
R45 Kancerogēna viela
R46 Var radīt pārmantojamus ģenētiskus defektus
R47 Reproduktīvajai sistēmai toksiska viela
R48 Iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares
R49 Ieelpojot var izraisīt ļaundabīgus audzējus
R50 Ļoti toksisks ūdens organismiem
R51 Toksisks ūdens organismiem
R52 Kaitīgs ūdens organismiem
R53 Var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē
R54 Toksisks augiem
R55 Toksisks dzīvniekiem
R56 Toksisks augsnes organismiem
R57 Toksisks bitēm
R58 Var izraisīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi vidē
R59 Bīstams ozona slānim
R60 Var kaitēt reproduktīvajām spējām
R61 Var kaitēt augļa attīstībai
R62 Iespējams kaitējuma risks reproduktīvajām spējām
R63 Iespējams kaitējuma risks augļa attīstībai
R64 Var kaitēt zīdāmam bērnam
R65 Kaitīgs - norijot var izraisīt plaušu bojājumu
R66 Atkārtota iedarbība var radīt sausu ādu vai izraisīt tās sprēgāšanu
R67 Tvaiki var radīt miegainību un reiboni
R68 Iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks

Iedarbības savienotie raksturojumi

R14/15 Aktīvi reaģē ar ūdeni, izdalot īpaši viegli uzliesmojošas gāzes
R15/29 Saskaroties ar ūdeni, izdala īpaši viegli uzliesmojošas toksiskas gāzes
R20/21 Kaitīgs ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu
R20/21/22 Kaitīgs ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot
R21/22 Kaitīgs, nonākot saskarē ar ādu un norijot
R23/24 Toksisks ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu
R23/25 Toksisks ieelpojot un norijot
R23/24/25 Toksisks ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot
R24/25 Toksisks, nonākot saskarē ar ādu un norijot
R26/27 Ļoti toksisks ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu
R26/28 Ļoti toksisks ieelpojot un norijot
R26/27/28 Ļoti toksisks ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot
R27/28 Ļoti toksisks, nonākot saskarē ar ādu un norijot
R36/37 Kairina acis un elpošanas sistēmu
R36/38 Kairina acis un ādu
R36/37/38 Kairina acis, ādu un elpošanas sistēmu
R37/38 Kairina elpošanas sistēmu un ādu
R39/23 Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot
R39/24 Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu
R39/25 Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi norijot
R39/23/24 Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu
R39/23/25 Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un norijot
R39/24/25 Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu un norijot
R39/23/24/25 Toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot
R39/26 Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot
R39/27 Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu
R39/28 Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi norijot
R39/26/27 Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu
R39/26/28 Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot un norijot
R39/27/28 Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi, nonākot saskarē ar ādu un norijot
R39/26/27/28 Ļoti toksisks - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu vai norijot
R42/43 Saskaroties ar ādu vai ieelpojot, var izraisīt paaugstinātu jutīgumu
R48/20 Kaitīgs - ieelpojot iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības
R48/21 Kaitīgs - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu
R48/22 Kaitīgs - norijot iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības
R48/20/21 Kaitīgs - ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu, iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības
R48/20/22 Kaitīgs - ieelpojot un norijot iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības
R48/21/22 Kaitīgs - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu un norijot
R48/20/21/22 Kaitīgs - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot, norijot un nonākot saskarē ar ādu
R48/23 Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot
R48/24 Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu
R48/25 Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības norijot
R48/23/24 Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu
R48/23/25 Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot un norijot
R48/24/25 Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares ar ādu un norijot
R48/23/24/25 Toksisks - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas iedarbības ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot
R50/53 Ļoti toksisks ūdens organismiem, var radīt ilgtermiņa nevēlamu ietekmi ūdens vidē
R51/53 Toksisks ūdens organismiem, var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē
R52/53 Bīstams ūdens organismiem, var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē
R68/20 Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks ieelpojot
R68/21 Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks, nonākot saskarē ar ādu
R68/22 Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks norijot
R68/20/21 Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks ieelpojot un nonākot saskarē ar ādu
R68/20/22 Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks ieelpojot un norijot
R68/21/22 Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks, nonākot saskarē ar ādu un norijot
R68/20/21/22 Kaitīgs - iespējams neatgriezeniskas iedarbības risks ieelpojot, nonākot saskarē ar ādu un norijot

Drošības prasību zīmes

S1 Turēt noslēgtu
S2 Sargāt no bērniem
S3 Uzglabāt vēsā vietā
S4 Neuzglabāt dzīvojamās telpās
S5 Uzglabāt … (ražotājs norāda šķidrumu, kurā viela vai produkts uzglabājams)
S6 Uzglabāt … (ražotājs norāda gāzi, kurā viela vai produkts uzglabājams)
S7 Uzglabāt cieši noslēgtu
S8 Uzglabāt sausu
S9 Uzglabāt labi vēdināmā vietā
S12 Neuzglabāt slēgtā veidā
S13 Neuzglabāt kopā ar pārtiku vai dzīvnieku barību
S14 Neuzglabāt kopā ar … (ražotājs norāda nesavietojamās vielas)
S15 Sargāt no sasilšanas
S16 Sargāt no uguns - nesmēķēt
S17 Sargāt no degoša materiāla
S18 Ievērot īpašu piesardzību, darbojoties ar konteineru un atverot to
S20 Nedzert un neēst, darbojoties ar vielu
S21 Nesmēķēt, darbojoties ar vielu
S22 Izvairīties no putekļu ieelpošanas
S23 Izvairīties no gāzes vai dūmu, vai tvaiku, vai aerosolu ieelpošanas (formulējumu nosaka ražotājs)
S24 Nepieļaut nokļūšanu uz ādas
S25 Nepieļaut nokļūšanu acīs
S26 Ja nokļūst acīs, nekavējoties tās skalot ar lielu daudzumu ūdens un meklēt medicīnisku palīdzību
S27 Nekavējoties novilkt notraipīto apģērbu
S28 Ja nokļūst uz ādas, nekavējoties skalot ar lielu daudzumu … (norāda ražotājs)
S29 Aizliegts izliet kanalizācijā
S30 Stingri aizliegts pievienot ūdeni
S33 Veikt drošības pasākumus, lai pasargātu no statiskās elektrības iedarbības
S35 Šo vielu vai produktu un iepakojumu likvidēt drošā veidā
S36 Izmantot piemērotu aizsargapģērbu
S37 Strādāt aizsargcimdos
S38 Nepietiekamas ventilācijas apstākļos aizsargāt elpošanas orgānus
S39 Valkāt acu vai sejas aizsargu
S40 Tīrot grīdu un piesārņotos objektus, izmantot … (norāda ražotājs)
S41 Ugunsgrēka vai eksplozijas gadījumā neieelpot dūmus
S42 Izsmidzināšanas laikā izmantot šādus elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļus ... (norāda ražotājs)
S43 Ugunsgrēka gadījumā izmantot … (precīzi norādīt nepieciešamo ugunsdzēsības līdzekli. Ja ūdens palielina risku, papildināt ar norādi "Aizliegts izmantot ūdeni")
S45 Ja noticis nelaimes gadījums vai jūtami veselības traucējumi, nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību (ja iespējams, uzrādīt marķējumu)
S46 Ja norīts, nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību un uzrādīt iepakojumu vai tā marķējumu
S47 Uzglabāšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt … °C (norāda ražotājs)
S48 Uzglabāt samitrinātu ar … (piemērotu vielu norāda ražotājs)
S49 Uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā
S50 Nedrīkst samaisīt ar … (norāda ražotājs)
S51 Izmantot tikai labi vēdināmās telpās
S52 Nav ieteicams izmantot telpās uz lielām virsmām
S53 Izvairīties no saskares, pirms lietošanas iepazīties ar instrukciju
S56 Likvidēt šo vielu vai tās iepakojumu bīstamo atkritumu vai īpašā atkritumu savākšanas vietā
S57 Izmantot piemērotu tvertni, lai izvairītos no vides piesārņošanas
S59 Izmantot ražotāja vai izplatītāja informāciju par vielas reciklēšanu vai reģenerāciju
S60 Apglabāt šo vielu (produktu) un tās iepakojumu kā bīstamos atkritumus
S61 Nepieļaut nokļūšanu vidē. Ievērot īpašos norādījumus vai izmantot drošības datu lapas
S62 Ja norīts, neizraisīt vemšanu, nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību un uzrādīt iepakojumu vai tā marķējumu
S63 Ja ieelpots, pārvietot cietušo svaigā gaisā un noguldīt
S64 Ja norīts, izskalot muti ar ūdeni (ja cietušais ir pie samaņas)

Apvienotie drošības prasību apzīmējum

S1/2 Turēt noslēgtu un sargāt no bērniem
S3/7 Uzglabāt cieši noslēgtu vēsā vietā
S3/9 Uzglabāt vēsā, labi vēdināmā vietā
S3/9/14 Uzglabāt vēsā, labi vēdināmā vietā, bet ne kopā ar ... (ražotājs norāda nesavietojamās vielas)
S3/9/14/49 Uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā vēsā, labi vēdināmā vietā, bet ne kopā ar ... (ražotājs norāda nesavietojamās vielas)
S3/9/49 Uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā vēsā, labi vēdināmā vietā
S3/14 Uzglabāt vēsā vietā, bet ne kopā ar ... (ražotājs norāda nesavietojamās vielas)
S7/8 Uzglabāt sausu un cieši noslēgtu
S7/9 Uzglabāt cieši noslēgtu labi vēdināmā vietā
S7/47 Uzglabāt cieši noslēgtu temperatūrā, kas nepārsniedz ... °C (norāda ražotājs)
S20/21 Nedzert, neēst un nesmēķēt, darbojoties ar vielu
S24/25 Nepieļaut nokļūšanu uz ādas un acīs
S27/28 Ja nokļūst uz ādas, nekavējoties novilkt visu notraipīto apģērbu un skalot ar lielu daudzumu … (norāda ražotājs)
S29/35 Vielu vai produktu aizliegts izliet kanalizācijā, iepakojums likvidējams drošā veidā
S29/56 Vielu vai produktu aizliegts izliet kanalizācijā, vielu, produktu vai iepakojumu likvidē bīstamo atkritumu savākšanas vietā vai īpašā atkritumu savākšanas vietā
S36/37 Izmantot piemērotu aizsargapģērbu un aizsargcimdus
S36/39 Izmantot piemērotu aizsargapģērbu un acu vai sejas aizsargu
S37/39 Izmantot aizsargcimdus un acu vai sejas aizsargu
S36/37/39 Izmantot piemērotu aizsargapģērbu, aizsargcimdus un acu vai sejas aizsargu
S47/49 Uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā temperatūrā, kas nepārsniedz .... °C (norāda ražotājs)

 


SADZĪVES APZĪMĒJUMI

Mazgāšanas zīmes

Maksimālā temperatūra 95°C. Parasta mehāniskā iedarbība. Parasta skalošana. Vienkārša izspiešana.
Maksimālā temperatūra 95°C. Samazināta mehāniskā iedarbība. Skalošana pie pakāpeniskas temperatūras samazināšanās (ūdens atdzišanas procesā). Vājināta izspiešana.
Maksimālā temperatūra 70°C. Parasta mehāniskā iedarbība. Parasta skalošana. Vienkārša izspiešana.
Maksimālā temperatūra 60°C. Parasta mehāniskā iedarbība. Parasta skalošana. Vienkārša izspiešana.
Maksimālā temperatūra 60°C. Samazināta mehāniskā iedarbība. Skalošana pie pakāpeniskas temperatūras samazināšanās (ūdens atdzišanas procesā). Vājināta izspiešana.
Maksimālā temperatūra 50°C. Samazināta mehāniskā iedarbība. Skalošana pie pakāpeniskas temperatūras samazināšanās (ūdens atdzišanas procesā). Vājināta izspiešana.
Maksimālā temperatūra 40°C. Parasta mehāniskā iedarbība. Parasta skalošana. Parasta izspiešana.
Maksimālā temperatūra 40°C. Samazināta mehāniskā iedarbība. Skalošana pie pakāpeniskas ūdens temperatūras samazināšanās. Vājināta izspiešana.
Maksimālā temperatūra 40°C. Samazināta mehāniskā iedarbība. Parasta skalošana. Parasta izspiešana. Ar rokām ūdeni neizspiest.
Maksimālā temperatūra 30°C. Samazināta mehāniskā iedarbība. Skalošana pie pakāpeniskas ūdens temperatūras samazināšanas. Vājināta izspiešana.
Mazgāt tikai ar rokām. Maksimālā temperatūra 40°C. Izturēties saudzīgi.
Nedrīkst mazgāt. Izturēties saudzīgi pret mitru.
Mazgājot lietot līdzekļus, kas iedarbojas saudzīgi.

Balināšanas un tīrīšanas zīmes

Drīkst balināt ar hlorsaturošiem līdzekļiem. Balinātāja šķīdumam jābūt aukstam vai atšķaidītam.
Nedrīkst balināt ar hlorsaturošiem līdzekļiem.
Nedrīkst balināt.
Nepieciešamības gadījuma drīkst balināt ar hloru nesaturošiem līdzekļiem.
Iespējama mitrā tīrīšana.
Iespējama saudzīga mitrā tīrīšana.
Iespējama ļoti saudzīga mitrā tīrīšana.
Mitrā tīrīšana aizliegta.
Sausā tīrīšana ar jebkuru šķīdinātāju, kas ir paredzēts šādiem nolūkiem, ieskaitot šķīdinātājus, kas minēti simbolam P, papildus drīkst lietot trihloretēnu un trihloretānu.
Sausā tīrīšana trihloretēnā, monofluortrihlorpentānā un šķīdinātājos, kas ir minēti simbolam F.
Sausā tīrīšana ar jebkuru šķīdinātāju, kas minēts simbolam P. Ir stingri ierobežojumi ūdens lietošanai, mehāniskai iedarbībai vai temperatūras paaugstināšanai tīrīšanas procesā, vai šķīdinātāja izspiešanā veļu griežot.
Sausā mazgāšana trifluortrihloretānā, vaitspirtā.
Sausā mazgāšana trifluortrihloretānā, vaitspirtā. Ir stingri ierobežojumi ūdens lietošanai, mehāniskai iedarbībai vai temperatūras paaugstināšanai tīrīšanas procesā, vai šķīdinātāja izspiešanā veļu griežot.
Sausā tīrīšana aizliegta. Traipus nedrīkst tīrīt ar šķīdinātājiem.

Gludināšanas un žāvēšanas zīmes

Gludekļa virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt 200°C.
Gludekļa virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt 150°C.
Gludekļa virsmas temperatūra nedrīkst pārsniegt 110°C. Esiet uzmanīgi gludinot, gludinot ar tvaiku.
Gludināt norādītajā temperatūrā.
Gludināt temperatūrā, kas nav augstāka par 140°C.
Nedrīkst gludināt. Nedrīkst apstrādāt ar tvaiku.
Drīkst žāvēt centrifūgā.
Drīkst žāvēt centrifūgā. Žāvēšana zemā temperatūrā.
Nedrīkst žāvēt centrifūgā.
Drīkst žāvēt centrifūgā bez īpašas piesardzības.
Ūdeni drīkst izspiest ar centrifūgas palīdzību. Žāvēt izkārtā stāvoklī.
Mitru izstrādājumu žāvēt tikai izkārtā stāvoklī.
Žāvēt horizontālā stāvoklī uz dvieļa bez iepriekšējas ūdens izspiešanas.
Mitru izstrādājumu žāvēt horizontālā stāvoklī.
Nedrīkst žāvēt (līdz ar to nedrīkst arī mazgāt).
Žāvēt uz veļas auklas (izkārtā stāvoklī).
Nedrīkst izspiest lieko ūdeni, veļu griežot.
Žāvēt ēnā.
Drīkst žāvēt ar gludekli, nelietojot tvaiku.

A

Aizbāznis, gumijas ~
rubber cork, rubber plug, rubber stopper
резиновая пробка

Gumijas aizbāžņus bieži lieto, lai hermētiski noslēgtu traukus, kā arī sastādot dažādas laboratorijas iekārtas. Gumijas aizbāžņus var lietot tad, ja vielas, kas atrodas traukā, nereaģē ar gumiju.

   
Aizbāznis, korķa ~
cork, plug, stopper
пробковая пробка

Korķa aizbāžņus izgatavo no porainas dažu koku mizas. Tos lieto, lai noslēgtu traukus, ja vielas, kas atrodas tajos, «nesaēd» korķi.

   
Aizbāznis, polietilēna ~
polyethylene cork
полиэтиленовая пробка

Polietilēna aizbāžņus plaši lieto ķīmijas laboratorijās. Tie ir ērti un izdevīgi trauku noslēgšanai, jo polietilēns ir lēts, kā arī izturīgs pret skābēm, sārmiem un stipriem oksidētājiem. Polietilēna aizbāžņus nevar lietot detaļu savienošanai laboratorijas iekārtās.

   
Aizbāznis, stikla ~
glass cork
стеклянная пробка

Stikla aizbāžņus lieto, ja nepieciešams pilnīgs hermētiskums un arī, ja vielas, kas atrodas traukā, var reaģēt ar korķa vai gumijas aizbāžņa materiālu. Stikla aizbāžņiem jābūt labi pieslīpētiem trauka kaklam.

   
Aizbāžņu prese
cork press
жом для пробок

Aizbāžņu presi lieto, lai apstrādātu korķa aizbāžņus. Saspiežot aizbāžņus, tiem nedaudz samazinās diametrs, tie kļūst elastīgāki un blīvāk noslēdz trauku.

   
Aizbāžņu urbis
cork borer
пробочное сверло

Aizbāžņu urbjus izmanto, lai izveidotu precīzus un līdzenus caurumus gumijas aizbāžņos.

   
Aizsargbrilles
safety glasses
защитные очки

Aizsargbrilles lieto acu aizsargāšanai, veicot eksperimentus, bet it īpaši – karsējot un kvēlinot tādas vielas, kas var izšļakstīties, uzliesmot.

   
Aizspiednis, Hofmaņa ~
Hoffman clamp
зажим Гофмана

Hofmaņa aizspiedņus ieteicams lietot, ja nepieciešams liels hermētiskums un nav vajadzīgs tos bieži atvērt.

   
Aizspiednis, Mora ~
Mohr clamp
зажим Мора

Mora aizspiedņus ieteicams lietot, ja aizspiednis jālieto bieži, piemēram, titrējot.

   
Apaļsuka
test-tube brush
ёрш

Lieto laboratorijas trauku mazgāšanai.

   
Aparāts, Kipa ~
Kipa apparatus
аппарат Киппа

Kipa aparātu lieto laboratorijā oglekļa dioksīda, sērūdeņraža vai arī ūdeņraža iegūšanai.

   
Areometrs
areometer
ареометр

Areometru lieto šķidras vielas, kā arī šķīduma blīvuma noteikšanai.

   
Atsvari
set of weights
разновес, гири, грузки

Atsvari var būt izgatavoti no čuguna, porcelāna vai misiņa, dažkārt arī niķelēti. Tos lieto sverot. Atsvaru masa ir dažāda.


B

Birete ar automātisko līmeņa regulētāju
automatic burette
бюретка с автоматической установкой

Bireti ar automātisko līmeņa regulētāju (Šīlinga birete) lieto šķīduma tilpuma mērīšanai. Šādās biretēs titrēšanas šķīdums paceļas līdz biretes augšējai atzīmei, bet tā pārākums notek atpakaļ rezervuārā pa speciālu novadcauruli.

   
Birete ar krānu ~
stopcock buret
бюретка с краном

Tilpuma birete ir stikla caurule ar krānu. Uz ārējas sienas visā biretes garumā redzamas iedaļas, kuru vērtība parasti ir 0,1 ml, tāpēc nolasījumus var izdarīt ar precizitāti līdz 0,05 ml. To lieto šķīdumu titrēšanai. Titrēšanai nedrīkst lietot šķīdumus ar sārmainu vidi, jo tie var radīt krānu pieslīpētās daļas bojājumus. Bireti parasti iestiprina statīvā.

   
Birete, bezkrāna ~
buret withought cock
бюретка без крана

Bezkrāna tilpuma birete ir stikla caurule ar gumijas caurulīti atdalītu apakšējo galu. Uz ārējas sienas visā biretes garumā izveidotas iedaļas, kuru vērtība parasti ir 0,1 ml, tāpēc nolasījumus var izdarīt ar precizitāti līdz 0,05 ml. To var lietot šķīdumu titrēšanai. Titrēšanai nedrīkst lietot spēcīgus oksidētājus šķīdumus, jo tie var bojāt gumiju. Bireti parasti iestiprina statīvā.

   
Birete, mikrobirete ar krānu ~
stopcock microburette
микробюретка с краном

Mikrobireti ar krānu lieto šķīdumu titrēšanai. Mikrobiretes iedaļas vērtība parasti ir 0,01 ml. Tādējādi iespējams izdarīt nolasījumus ar precizitāti līdz 0,005 ml. Titrēšanai nedrīkst lietot šķīdumus ar sārmainu vidi, jo tie var radīt krāna pieslīpētās daļas bojājumus.

   
Bļodiņa, kvarca stikla ~
quartz bowl
кварцевая чашка

Kvarca stikla bļodiņa ir termoizturīga. To izmanto pārtvaicēšanai, ietvaicēšanai.

   
Bļodiņa, porcelāna (ietvaicēšanas) ~
porcelain bowl
фарфоровая чашка

Porcelāna bļodiņas iekšpusē ir pārklāta ar glazūru. To izmanto šķīdumu pārtvaicēšanai (ietvaicēšanai), vielu sildīšanai un vārīšanai. Lai gan porcelāna bļodiņas var karsēt tieši uz liesmas, tomēr, vielas iztvaicējot, jālieto azbesta sietiņš, bet ietvaicējot - ūdens vanna, tad karsēšana noris vienmērīgāk.


C

Caurule, kalcija hlorīda ~
calcium chloride tube, drying tube
хлоркальциевая трубка

Kalcija hlorīda caurulīte ir stikla caurulīte ar vai bez paplašinājumiem, ar vai bez pieslīpējuma. To izmanto, noslēdzot atsevišķas iekārtas, lai tajās neiekļūtu gaisa mitrums vai oglekļa dioksīds. Kalcija hlorīda caurulītē iepilda sausu bezūdens kalcija hlorīdu ūdens tvaiku uzsūkšanai vai natronkaļķus ogļskābas gāzes uzsūkšanai.

   
Caurule, stikla ~
glass pipe
трубка стеклянная

Stikla caurulītes ir dažāda lieluma un formas. Caurulītes izmanto ķīmijas iekārtu sastādīšanai.

   
Caurule, U veida kalcija hlorīda ~
U-tube
U-образная хлоркальциевая трубка

U veida caurules izmanto vielu uzkrāšanai (piemēram, sausā destilācijā), gāzu atdzesēšanai. U veida caurules ar sānu novaduli vai novadulēm izmanto elektrolīzes iekārtas sastādīšanai.

   
Centrifūga
centrifuge
центрифуга

Centrifūgu izmanto cieto daļiņu nogulsnēšanai no šķīduma. Cietās daļiņas nogulsnējas centrbēdzes spēka iedarbībā.

   
Cilindrs
cylinder
цилиндр

Cilindrs parasti ir biezsienu stikla trauks, ko izmanto gāzu uzkrāšanai un eksperimentiem ar tām, kā arī eksperimentiem ar šķidrumiem un šķīdumiem.

   
Cilindrs šķīdumu jaukšanai
shaking cylinder
цилиндр для встряхивания

Cilindrs šķīdumu jaukšanai ir biezsienu stikla trauks ar pieslīpētu aizbāzni. To izmanto šķidrumu jaukšanai un cietu vielu šķīdināšanai.

   
Cilindrs, mērcilindrs
graduated cylinder
мерный цилиндр

Mērcilindrs ir biezsienu stikla trauks ar pieslīpētu aizbāzni vai bez tā. Tas var būt arī veidots no caurspīdīgas plastmasas. Mērcilindrus izmanto šķīdumu (šķidrumu) tilpumu mērīšanai.


D

Deflegmators
dephlegmator
дефлегматор

Deflegmatoru jeb pārtvaices uzgali lieto frakcionētai pārtvaicei (destilācijai). To izmēri un veidi ir dažādi. Ar deflegmatoriem jāstrādā ļoti uzmanīgi, jo daži, it īpaši tie, kuriem ir sānu notekatzarojumi, viegli plīst.

   
Deglis, Bunzena ~
Bunsen burner
газовая горелка Бунзена

Bunzena gāzes degli lieto, lai iegūtu kā kūpošo spožo («auksto») liesmu, tā arī bezkrāsaino («karsto») liesmu. Bunzena deglim var regulēt gaisa padevi.

   
Deglis, gredzenveida ~
ring-type gas burner
кольцевая газовая горелка

Riņķa degli lieto, lai sildītu kolbas un citus lielāka izmēra traukus.

   
Deglis, spirta (lampiņa) ~
spirit-lamp
спиртовка

Spirta deglis var būt veidots no metāla vai stikla. To lieto vielu karsēšanai. Spirta deglis nevar dot liesmu ar augstu temperatūru.

   
Deglis, Teklu ~
gas burner
газовая горелка Теклю

Teklu degli lieto, lai iegūt kā kūpošo spožo («auksto») liesmu, tā arī bezkrāsaino («karsto») liesmu. Teklu deglim var regulēt gan gaisa, gan deggāzes padevi.

   
Dzesinātājs, atteces ~
condenser
обратный холодильник

Atteces dzesinātāji var būt lodveida (Allina dzesinātājs) un spirālveida. Tos lieto tvaika kondensācijai, novietojot vertikāli.

   
Dzesinātājs, Lībiga (taisnstobra) ~
Liebig condenser
холодильник Либиха

Lībiga dzesinātājs sastāv no garas stikla caurules, kuru apņem noslēgta dzesētājcaurule, kurai abi gali ir paplašināti. To lieto destilācijā tvaiku kondensēšanai, novieto slīpi.


E

Eksikators ~
desiccator
эксикатор

Eksikatori ir biezsienu stikla trauki, kas noslēdzami ar labi pieguļošu vāku. Tos izmanto vielu lēnai žāvēšanai vai higroskopisku vielu uzglabāšanai. Mitruma uzsūkšanai izmanto koncentrētu sērskābi vai bezūdens kalcija hlorīdu. Atsevišķos gadījumos eksikatora apakšējā daļā ielej ūdeni, radot traukā mitru mikroklimatu, lai uzglabājamā viela nezaudētu savas īpašības. Obligāti jābūt porcelāna riņķim, uz kura novieto uzglabājamo vielu. Trauks nav paredzēts karsēšanai.

   
Eksikators, vakuumeksikators
vacuum desiccator
эксикатор вакуумный

Biezsienu stikla trauks, kas noslēdzams ar labi pieguļošu vāku. Šādu eksikatoru var savienot ar vakuumsūkni un, radot traukā pazeminātu spiedienu, veikt vielu žāvēšanu vakuumā.


G

Gazometrs
gasometer
газометр

Gazometrus izmanto ūdenī praktiski nešķīstošo gāzu (skābekļa, slāpekļa u. c.) uzkrāšanai. Gazometrā nedrīkst uzkrāt ūdeņradi un citas gāzes, kas ar gaisu veido eksplozīvus maisījumus.

   

K

Karotīte vielu dedzināšanai
combustion spoon
ложечка для сжигания

Karotīte izgatavota no tērauda. To izmanto skolas ķīmijas laboratorijā vielu dedzināšanai, demonstrējot skābekļa ķīmiskās īpašības.

   
Kolba, apaļkolba
round-bottomed flask
круглодонная колба

Apaļkolbu izmanto šķidruma, šķīduma vārīšanai, karsēšanai, organisko un neorganisko vielu sintēžu veikšanai, destilācijai pazeminātā vai normālā spiedienā. Tās tilpumi ir dažādi.

   
Kolba, Arbuzova ~
Arbuzov flask
колба Арбузова

Arbuzova kolbai abi kolbas kakli ir savstarpēji savienoti. To izmanto destilācijai pie pazemināta vai normāla spiediena. Lietojot Arbuzova kolbu, ir pilnīgi novērsta šķidruma iekļūšana uztvērējā.

   
Kolba, četrkaklu apaļkolba
four-necked flask
четырёхгорлая колба

Četrkaklu apaļkolbu izmanto šķidruma, šķīduma vārīšanai, karsēšanai, organisko sintēžu veikšanai. Tās tilpumi ir dažādi.

   
Kolba, destilācijas (Virca) ~
distillation flask, distilling flask
дистилляционная колба, колба Вюрца

Destilācijas (Virca) kolbu izmanto destilācijas procesa realizēšanai (kopā ar Lībiga dzesinātāju), gāzu iegūšanai un novadīšanai. Tās tilpumi ir dažādi.

   
Kolba, divkaklu apaļkolba
two-necked flask
двухгорлая колба

Divkaklu apaļkolbu izmanto šķidruma, šķīduma vārīšanai, karsēšanai, organisko un neorganisko sintēžu veikšanai, destilācijai pazeminātā vai normālā spiedienā. Tās tilpumi ir dažādi.

   
Kolba, Kjeldāla ~
Kjeldahl flask
колба Къельдаля

Kjeldāla kolbu izgatavo no grūti kūstoša un termiski izturīgā pireksa stikla, tās forma ir bumbierveida un kolbas kakls ir pagarināts. To lieto slāpekļa noteikšanai pēc Kjeldāla metodes.

   
Kolba, Klaizena ~
Claisen flask
колба Клайзена

Klaizena kolbai ir divi kakli. Vienam kaklam ir izliekta novadcaurule. To lieto šķidruma pārtvaicei (destilācijai) pazeminātā spiedienā.

   
Kolba, koniskā (Erlenmeiera) ~
conical flack, Erlenmeyer flask
коническая колба, колба Эрленмейера

Konisko (Erlenmeiera) kolbu izmanto šķīdumu pagatavošanai, vārīšanai, šķīdumu un vielu uzglabāšanai, ķīmisko iekārtu sastādīšanai. No tās ērtāk savākt nogulsnes nekā no stāvkolbas. Tās tilpumi ir dažādi.

   
Kolba, mērkolba
volumetric flask
мерная колба

Mērkolbu lieto, lai pagatavotu šķīdumus ar noteiktu koncentrāciju. Tās tilpumi ir dažādi.

   
Kolba, stāvkolba
flask
колба

Stāvkolbas izmanto šķīdumu pagatavošanai, vārīšanai, šķīdumu un vielu uzglabāšanai, ķīmisko iekārtu sastādīšanai. Tās tilpumi ir dažādi.

   
Kolba, trīskaklu apaļkolba
three-necked flask
трёхгорлая колба

Trīskaklu apaļkolbu izmanto šķidruma, šķīduma vārīšanai, karsēšanai, organisko sintēžu veikšanai, destilācijai pazeminātā vai normālā spiedienā. Tās tilpumi ir dažādi.

   
Kolba, vakuumkolba (Bunzena) ~
filter flask, suction flask
колба Бунзена

Bunzena kolbu (kopā ar Bihnera piltuvi) izmanto vielu filtrēšanai. Tā ir biezsienu stikla kolba, kuras novaduli ar gumijas vakuumcauruli pievieno vakuumsūknim. Šī kolba nav paredzēta karsēšanai uz sildierīces.

   
Krāns, divvirzienu ~
two-way stop-cock
двухходовой кран

Divvirzienu krānu izmanto, sastādot dažādas iekārtas eksperimentiem ar vielām.

   
Krāns, trīsvirzienu ~
three-way stop-cock
трёхходовой кран

Trīsvirzienu krānu izmanto, sastādot dažādas iekārtas eksperimentiem ar vielām.

   
Kristalizators
crystallizer
кристаллизатор

Kristalizatori ir stikla trauki ar biezām sienām. Tos izmanto vielu pārkristalizēšanai vai arī par pneimatiskām vannām. Kristalizatoru var karsēt tikai ūdens vannā.


L

Lāpstiņa
spatula
шпатель

Izgatavo no porcelāna, stikla, nerūsējošā tērauda vai plastmasas. Lieto nelielu cieto vielu daudzumu paņemšanai.

   

 


M

Maisītājs, magnētiskais ~
magnetic bar stirrer
магнитная мешалка

Sastāv no pamatnes, uz kuras atrodas rotējošs elektromagnēts, un tērauda enkura. Enkuru ievieto stikla, kvarca vai plastmasas ampulā, kuru aizkausē. Ampulu novieto trauka dibenā, kurā veic maisīšanu.

   
Maisītājs, mehāniskais ~
mixer, agitator, stirrer
механическая мешалка

Mehāniskie maisītāji ir izgatavoti no stikla vai metāla. To forma ir dažāda, piemēram, pildīta pusapļa forma.

   
Mēģene
test-tube
пробирка

Mēģene ir vienkāršs laboratorijas stikla vai kvarca trauks, ko izmanto eksperimentos ar nelieliem vielu daudzumiem. Mēģeņu tilpumi ir dažādi. Mēģenes lieto ķīmijā, bioloģijā un medicīnā.

   
Mēģene ar novaduli
test-tube with socket
пробирка с оливой

Mēģeni ar novaduli izmanto gāzu iegūšanai, mazas skalotnes pagatavošanai, gāzu uztveršanai un kopā ar stikla filtru vielu filtrēšanai pazeminātā spiedienā.

   
Mēģene, centrifūgas ~
centrifugal test-tube
центрифужная пробирка

Centrifugējamā mēģene ir ar sašaurinātu konusveida apakšējo galu. Tās izmanto cietu vielu atdalīšanai no šķīduma.

   
Mēģene, graduētā ~
graduated test-tube
градуированная пробирка

Graduētā mēģene ir vienkāršs laboratorijas stikla trauks ar tilpuma iedaļām, ko izmanto eksperimentos ar nelieliem vielu daudzumiem. Mēģenes tilpumi ir dažādi. Graduētās mēģenes lieto ķīmijā, bioloģijā un medicīnā speciālām vajadzībām.

   
Mēģeņu turētājs
test-tube clamp
держатель для пробирок

Mēģeņu turētājs izgatavots no koka vai metāla. To lieto mēģeņu turēšanai sildīšanas laikā.

   
Menzūra
measuring glass, graduate glass
мензурка

Menzūras izmanto šķīdumu (šķidrumu) tilpumu mērīšanai.


N

Novadule (alonžs)
allonge
аллонж

Izliekta stikla caurule. To lieto pārtvaices (destilācijas) iekārtās, lai savienotu dzesinātāju ar uztvērējkolbu.

   
Nūjiņa, stikla ~
glass rod
стеклянная палочка

Stikla nūjiņas izmanto šķīdumu (šķidrumu) maisīšanai.


P

Piesta ar piestalu
mortar with pestle
ступка с пестиком

Piestas izgatavo no porcelāna, ahāta, tērauda vai misiņa. Piestas lieto cietu vielu sasmalcināšanai.

   
Piknometrs
densimeter
пикнометр

Piknometrus lieto šķīdumu relatīvā blīvuma noteikšanai ar precizitāti līdz ceturtajai decimālzīmei.

   
Pilienu plate
spot plate
капельная пластинка

Pilienu plates izgatavo no porcelāna, plastmasas. Tās izmanto analītiskajā ķīmijā eksperimentiem ar maziem vielu daudzumiem (krāsu reakcijas, nogulšņu veidošanās, vielas pierādīšanai).

   
Piltuve
funnel
воронка

Piltuves izgatavo no stikla, plastmasas. Tās ir dažāda izmēra. Piltuves izmanto šķīdumu (šķidrumu) pārliešanai un filtrēšanai. Dažreiz tās izmanto iekārtas sastādīšanā.

   
Piltuve, Allina ~
Allin funnel
воронка Аллина

Allina piltuvi lieto, ja nogulsnes nepieciešams izkarsēt gāzes plūsmā.

   
Piltuve, berampiltuve
pouring funnel
воронка для пересыпания

Beramā piltuve ir izgatavota no stikla, kuras «kāja» ir ar lielu diametru, kas atvieglo cietu vielu pārbēršanu. Šo piltuvi var izmantot arī ļoti biezu, viskozu šķīdumu pārliešanai.

   
Piltuve, Bihnera ~
Buchner funnel, funnel for filtration by suction
воронка Бюхнера

Bihnera piltuvi izmanto kopā ar Bunzena kolbu (vakuumkolbu) vielu paātrinātai filtrēšanai. Starp kolbas kakliņu un Bihnera piltuves kājiņu jābūt gumijas blīvei (aizbāznim).

   
Piltuve, dalāmā ~ , šķirpiltuve
separatory funnel
делительная воронка

Atdalāmo piltuvi izmanto šķidrumu atdalīšanai, kuri savstarpēji nesajaucas (piemēram, petroleja un ūdens).

   
Piltuve, filtrpiltuve
filtering funnel, long stem funnel
аналитическая воронка

Šīm piltuvēm ir pagarināta caurule. Caurules augšējās daļas diametrs ir mazāks par apakšējās daļas iekšējo diametru. Šāda piltuves konstrukcija paātrina filtrēšanas procesu.

   
Piltuve, pilināmā ~
drop funnel
капельная воронка

Pilināmās piltuves paredzētas šķidruma (šķīduma) ievadīšanai reakcijas vidē. Ar krānu var regulēt ievadāmās vielas pieplūdes ātrumu.

   
Pincete
forceps
пинцет

Pinceti lieto nelielu priekšmetu paņemšanai.

   
Pipete, gāzu ~
gas pipette
газовая пипетка

Pipete gāzēm ir stikla ierīce, ko lieto analizējamo gāzu caurlaišanai vai to paņemšanai.

   
Pipete, mērpipete
graduated pipette
мерная пипетка

Mērpipete izgatavota no stikla. Uz pipetes ārējas sienas atzīmētas tilpuma iedaļas. To izmanto precīza šķīduma tilpuma ņemšanai. Mērpipetes tilpumi ir dažādi.

   
Pipete, mikropipete ~
micropipette
микропипетка

Mikropipete izgatavota no stikla. Uz pipetes ārējas sienas atzīmētas tilpuma iedaļas. To izmanto precīza šķīduma tilpuma paņemšanai. Mikropipetes tilpumi ir nelieli.

   
Pipete, Mora ~
Mohr pipette
пипетка Мора

Mora pipete ir stikla pipete ar lodveida paplašinājumu vidū, un ar vienu noteikta tilpuma atzīmi augšdaļā. To lieto precīza šķīduma tilpuma paņemšanai.

   
Pudele, platkakla ~
jar, bottle
банка

Platkakla pudele izgatavota no stikla vai plastmasas. To izmanto cietu vielu uzglabāšanai.

   
Pudele, šaurkakla ~
bottle
склянка, бутылка

Šaurkakla pudele izgatavota no stikla vai plastmasas. To izmanto šķidru vielu uzglabāšanai.

   
Pudele, Vulfa ~
Wulf bottle
склянка Вульфа

Vulfa pudele ir cilindrveida stikla pudele ar 2-3 kakliem. To izmanto gāzu žāvēšanai un gāzveida vielu ķīmiskai saistīšanai. Šo pudeli var lietot arī par reakcijas trauku gāzveida produktu iegūšanai un par drošības trauku ūdensstrūklas sūkņiem. Liela tilpuma Vulfa pudelē var uzglabāt titrētos šķīdumus.

   
Pulksteņstikls
watch glass
часовое стекло

Pulksteņstikls izgatavots no stikla. To izmanto cietu vielu svēršanai un vārglāzes pārklāšanai.


R

Retorte
retort
реторта

Retortes ir seni laboratorijas trauki, ko izgatavo no stikla (arī no keramikas vai metāla). Retortes izmanto destilācijai, vielu sadalīšanai, sakausēšanai augstās temperatūrās.

   

S

Sietiņš, azbesta ~
asbestos wire gauze, wire gauze with asbestos
асбестированная сетка

Azbesta sietiņu izmanto ķīmisko trauku karsēšanai virs liesmas vai elektriskās plītiņas.

   
Skalotne, Dreksela ~
wash bottle
склянка Дрекселя

Dreksela skalotne ir cilindrveida pudele ar kupolveida stikla aizbāzni, caur kuru izvadīta caurule līdz cilindra pamatnei. To izmanto gāzu žāvēšanai (piemēram, ūdeņradi žāvē ar koncentrētu sērskābi), mazgāšanai, gāzveida vielu ķīmiskai saistīšanai.

   
Skalotne, Tiščenko ~
wash bottle
склянка Тищенко

Tiščenko skalotni izmanto gāzu žāvēšanai (piemēram, ūdeņradi žāvē ar koncentrētu sērskābi), mazgāšanai, gāzveida vielu ķīmiskai saistīšanai.

   
Statīvs, laboratorijas (Bunzena) ~
laboratory stand
лабораторный штатив, штатив Бунзена

Laboratorijas statīvu izgatavo no tērauda. To lieto dažāda veida ierīču, ķīmisko iekārtu stiprināšanai un turēšanai.

   
Strūklene (skalotne)
wash-bottle
промывалка

Strūklenes izgatavo no plastmasas vai arī no stikla. Lieto nogulšņu mazgāšanai ar destilēto ūdeni vai kādu citu šķidrumu, kā arī nogulšņu noskalošanai no filtriem un trauku sienām. Tajās uzglabā nelielus destilētā ūdens daudzumus.

   
Sūknis, ūdensstrūklas ~
filter pump
водоструйный насос

Ūdenstrūklas sūkni lieto suspensiju filtrēšanai kopā ar Bunzena kolbu un Bihnera piltuvi.

   
Svari, analītiskie
analytical balance
аналитические весы

Analītiskos svarus lieto vielu svēršanai ar lielu precizitāti (līdz ±0,00005 g).

   
Svari, laboratorijas ~
apothecary balance, general laboratory balance
технические весы

Laboratorijas svarus lieto vielu svēršanai ar precizitāti līdz 0,01 g.

   
Sverglāzīte
weighing bottle
бюкс

Sverglāzīti izgatavo no stikla vai metāla. Tās izmanto sausu, higroskopisku vielu svēršanai.


T

Termometrs
thermometer
термометр

Termometrs – ierīce cietu vielu, gāzu un šķidru vielu temperatūras noteikšanai.

   
Tīģelis
crucible
тигель

Tīģeļus izgatavo no porcelāna, kvarca, ahāta, tērauda vai korunda. Tos lieto vielu karsēšanai.

   
Tīģelis, grafīta ~
graphite crucible
графитовый тигель

Grafīta tīģeli lieto kausēšanai augstā temperatūra reducējošā vidē.

   
Tīģelis, šamota ~
chamotte crucible
шамотный тигель

Šamota tīģeli lieto darbam augstā temperatūra (virs 1200°C).

   
Tīģeļknaibles
crucible tongs
тигельные щипцы

Tīģeļknaibles izgatavotas no metāla. Tās lieto tīģeļu pārnešanai, ievietošanai mufeļkrāsnīs un izņemšanai no tām.

   
Trauciņš, Koha ~
Koch dish
чашка Коха

Koha trauciņu izmanto vielu svēršanai.

   
Trauciņš, Petri ~
Petri dish
чашка Петри

Petri trauciņu lieto vielu svēršanai.

   
Trauks, Djuāra ~
Dewar vessel
сосуд Дъюара

Djuāra trauki ir dažādas formas stikla trauki ar dubultsienām. Tos lieto šķidru gāzu uzglabāšanai.

   
Trijkājis
tripod
тренога

Trijkāji lieto kā paliktni ūdens un citām vannām un lielu trauku karsēšanai.

   
Trīsstūris, porcelāna ~
pipe-clay triangle
фарфоровый треугольник

Porcelāna trijstūri lieto kā paliktni tīģeļa, porcelāna bļodiņas un citu trauku nostiprināšanai statīva gredzenā.


V

Vārglāze
beaker
химический стакан

Vārglāzi lieto šķīdumu pagatavošanai, sildīšanai, vārīšanai, vielu iegūšanai, ķīmisko reakciju norišu pētīšanai. To izmēri ir dažādi.

   
Vārglāze, porcelāna ~
porcelain beaker
фарфоровый стакан

Porcelāna vārglāzi lieto šķīdumu pagatavošanai, sildīšanai, vārīšanai un vielu iegūšanai.

 

 

 

 

Apakškategorijas