Ķīmijas jaunumi

Zinātāji teic, ka laiku, kurā mēs dzīvojam varētu dēvēt par ūdeņraža laikmetu. Ūdeņradis ir nākotnes enerģija - tas kalpo gan enerģijas ieguvē, gan transporta nozarē, gan diemžēl arī militārajā jomā zinātnieki ir spēruši drošus soļus uz priekšu, lai ar ūdeņradi darbināmus objektus ieviestu mūsu ikdienā. Kas ir šī unikālā viela, kā to iegūst un kādām jomām šobrīd pasaulē to plāno izmantot?

Līdz 11. martam iespējams brīvprātīgi pieteikties bezmaksas radona mērījumu veikšanai mājsaimniecībā, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu, vēsta Valsts vides dienestā (VVD). Radonu iespējams izmērīt tikai ēkas pirmajā stāvā vai apdzīvojamās puspagraba telpās. 

Ceturtdien, 18. februārī, Latvijas Universitātē (LU) Zinātnes kafejnīcas pasākumā “Kodolsintēze – nākotnes enerģija” šīs jomas speciālisti sprieda par dažādiem kodolsintēzes aspektiem. Pasākums bija ieinteresējis daudzus klausītājus, kas kuplā skaitā bija ieradušies LU kafejnīcā.

Ziņojumi Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Rudens pilnsapulcē 2015. gada 26. novembrī.

Latvijas Zinātņu akadēmija kā vienu no 2015. gada lielākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā ir nosaukusi selēnu saturošu pretvēža zāļu kandidātvielu atklājumu. To veikuši pētnieki Organiskās sintēzes institūtā. Eksperimentu rezultāti ir daudzsološi - vielu grupas nomāc audzēja attīstību līdz pat 100 procentiem.

Strauji pieaugot iedzīvotāju skaitam uz zemeslodes, palielinās arī piesārņojuma līmenis, no kura lielākā daļa ir saistīta ar transportu. Bez automašīnām un transporta mēs nespējam iedomāties savas dzīves. Tā kā cilvēks lielu dienas daļu pavada savā transporta līdzeklī, ir svarīgi to kopt. Sniedzot savu artavu globālās problēmas risināšanā, LU zinātnieki plašā pētījumā pievērsās videi draudzīgu virsmu kopšanas līdzekļu izstrādei.

Latvijas Universitātes (LU) 74. zinātniskās konferences un Valsts pētījumu programmas (VPP) Nr. 2014.10-4/VPP-6/4 projekta ietvaros pirmo reizi tiek organizēts starptautisks un starpdisciplinārs simpozijs “Māli un Keramika”, kas norisināsies 2016. gada 28. un 29. janvārī LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (Jelgavas ielā 1, Rīgā).

Domājams, ka Saule un gaisma bija pirmās parādības, kuras mūsu senči pielūdza pirms miljoniem gadu. Arheoloģija liecina, ka Homo erectus apguva uguni jau pirms 1.7 miljoniem gadu! Tā bija revolūcija, kas ietekmēja visu tālāko Homo evolūciju.

Latvija ir slavena kā vieta, kurā padomju laikos izgudroti daudzi vēl mūsdienās plaši izmantoti medikamenti. Un iespējams, ka tuvākajos gados šim sarakstam pievienosies arī jaunas pretvēža zāles, kas spēj pilnībā apturēt audzēju izplatību.

Sociālajos tīklos jau sen klīst ieraksts, kas vēstī, ka zobu pastas tūbiņas apakšā esošā kvadrātiņa krāsa norāda, cik veselīga vai neveselīga ir zobu pasta. 

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas jaunumi