Ķīmijas jaunumi

Latvijas Universitātes (LU) Ķīmiskās fizikas institūtā veiktie pētījumi par pasaulē vieglākā materiāla aerografīta pamatelementu - tetrapodu izpēti publicēti žurnālā „Nature Communications”.

Šogad pirmo reizi stipendija “Sievietēm zinātnē” tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26. maijā, 6000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Eiropas Reģionālā attīstības fonds finansēs projektu „Jaunu luminiscentu savienojumu molekulārais dizains diagnostikas mērķiem”. Projekta īstenošanas laiks: 01.03.2017. – 29.02.2020.

Bez ūdens ne dienu! Ieliets glāzē no krāna, plastmasas pudeles vai avota - ūdens ir neaizvietojams un saprotams, ka ikviens vēlas, lai tas, ko mēs patērējam uzturā ir bezkrāsains un bez specifiskām garšām, tāds, kādam jābūt tīram ūdenim. Taču Latvijā vēl joprojām ir augsts plastmasas pudelēs pildītā ūdens patēriņš.

В начале прошлого века отделы курьёзов многих газет и журналов, в том числе русских, обошла заметка, перепечатанная из американской прессы: человек стoит около двух долларов.

LZA vārdbalvas jaunajiem zinātniekiem

Mārtiņa Straumaņa un Alfrēda Ieviņa balva ķīmijā - Mg. Rihardam Aleksim (LU 1. kursa doktorants) par darbu "Lunasīna struktūras pētījumi, izmantojot KMR spektroskopiju". Vad. Dr.chem. K. Jaudzems.

Tautas medicīnai ir sena vēsture un kurš gan nezina, ka pelašķu tēja jādzer klepus gadījumā, kumelītes - iekaisuma, bet upeņu lapas - tad, kad ir augsta temperatūra. Mums apkārt ir tik daudz augu, par kuriem ziņas nodotas no paaudzes paaudzē. Bet ko interesantu ārstniecības augos var atrast ķīmiķi?

Tuvojoties pavasarim un temperatūrai kļūstot aizvien siltākai, no rīta pēc pamošanās nereti gribas plaši atvērt logu un ieelpot svaigu gaisu pirms uzsākt dienu. Tiesa, dzīvojot galvaspilsētā, ir jārēķinās, ka ne vienmēr gaiss būs tik tīrs un svaigs, kā gribētos. Automašīnu izplūdes gāzes, osta un privātmāju apkures sistēmas - šīs lietas piesārņo gaisu visās lielpilsētās.

Investīcijas izglītībā, zinātnē un inovācijās, iespējams, ir vissaprātīgākais, ko 21. gadsimta sabiedrība var iesākt ar tai pieejamiem resursiem. Pateicoties Latvijas zinātnieku gudrajiem un attapīgajiem prātiem, Latvijas zinātnē darbību sāk līdz šim vērienīgākais zinātnes projekts. Cietvielu Fizikas institūts iesaistās Latvijas zinātnē lielākajā zinātniskajā projektā CAMART 2.

Aiz stikla servīžu plauktā, uz galdiem kā vāzes, izmantots svētkos un īpašos gadījumos vai arī kā neatņemama ikdienas sastāvdaļa - porcelāns veiksmīgi iekarojis cilvēku sirdis visā pasaulē. Šis smalkais un trauslais materiāls savu ceļu reiz aizsācis Ķīnā, mūsdienās sastopams teju visur pasaulē un nu to izmanto ne tikai trauku radīšanā, bet arī medicīnā un pat būvniecībā.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas jaunumi