«Bīstamība» ir vienu vai vairāku vielai piemītošo īpašību sekas. Bīstamība var rasties no vielas fizikālķīmiskajām īpašībām, toksiskuma cilvēka veselībai vai videi (ūdens/augsnes organismiem, bitēm, florai, faunai, noplicināt ozona slāni, izraisīt ilgtermiņa ietekmes vidē utt.).
Kā vārīt ziepes pēc sentēvu receptēm un kur var iegādāties sārmus, žurnālam "Praktiskais Latvietis" vaicāja Inese Kociņa Brenguļos. Viņai atbild Andris Romanovskis, kura vadītajam uzņēmumam "Sēlijas ziepnīca" ir vairāku gadu pieredze šajā jomā.
Niķeļa, vara, kā arī platīna grupas metālu atradnes Latvijā nav utopija, uzskata Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras vadītājs asociētais profesors Ģirts Stinkulis.
Tagad ir grūti spriest, vai uz mūsu planētas parādīsies automobiļi, kuros jau ierasto dzinēju vietā būt ierīkoti kodolu reaktori, taču zinātnieki un konstruktori pie tā jau strādā. Starp citu – pirmais automobilis uz kodoldegvielas pamata jau ir izveidots. Pats interesantākais ir tas, ka inženieri aprīkoja savu automobili ar unikālu tehnisku papildinājumu un viņa konstrukcijā pielietoja tādus materiālus, ka ‘kodola zirga’ īpašnieks pat pie ikdienišķas braukšanas var īsti neuztraukties par remontu veselus 100 gadus.
Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras un Bioanalītisko un biodozimetrijas metožu laboratorijā pētnieki izpētījuši jaunas, kosmētikas produktos izmantojamas dabīgas izcelsmes aktīvās vielas un to kombinācijas, galvenokārt augu un sēņu polisaharīdus un glikoproteīnus (no cukuriem un proteīniem veidotas molekulas), kuru savienojumi izmantojami ādas pretnovecošanās kosmētikas produktos.
Īstenojot valsts pētījumu programmu, Latvijas zinātnieki atklājuši un izstrādājuši gan jauna veida cietvielu materiālus starojuma pārveidošanai un polimēru kompozītu dzelzceļu gulšņus, gan šķiedras kaulaudu defektu novēršanai un metodes redzes problēmu ārstēšanai, kā arī daudz ko citu.
2013. gada 6. novembrī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, Rīgā Ķengaraga ielā 8, notiks Valsts pētījumu programmas (VPP) „Inovatīvu daudzfunkcionālu materiālu, signālapstrādes un informātikas tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgiem zinātņu ietilpīgiem produktiem” (IMIS) rezultātu izvērtēšanas konference.
2013. gada 16. - 18. oktobrī Daugavpils Universitātē norisinājās 1. Starptautiskā zinātniskā konference "Modern aspects and applications of chromatography in education, research and industry", kurā tika diskutēts par hromotogrāfijas izmantošanas iespējām mūsdienās. To organizēja Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki radījuši perspektīvu polimēru nanokompozītmateriālu, kam par pamatsastāvdaļu kalpo lietotas PET pudeles un kompaktdisku (CD) matricas. Jauno materiālu varēs izmantot elektronikā dažādu ierīču korpusu izgatavošanai, kā arī tehnisko ierīču iepakošanai.
2012.gadā graudaugu sējumos Latvijā izmantotas 598 tonnas pesticīdu jeb 1,04 kilogrami vidēji vienam sējumu hektāram. Savukārt rapša platībām izmantotas 181,3 tonnas pesticīdu jeb vidēji 1,54 kilogrami vienam hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Pesticīdi ir vielas, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem.
Ķīmijas jaunumi