Ķīmijas jaunumi

Biodīzeļdegviela Eiropas atjaunojamo degvielu tirgū sastāda ap 70% un tās ražošanas procesa uzlabošana joprojām ir aktuāla. Ar mērķi rast jaunus risinājumus biodīzeļdegvielas ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanai RTU aģentūra “RTU Neorganiskās ķīmijas institūts” kopā ar RTU Lietišķās ķīmijas institūtu realizē kompleksus pētījumus ERAF projekta Nr. 2010/0304/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/087 “Nanostrukturēti katalizatori un tehnoloģijas biodīzeļdegvielas ražošanai” ietvaros.

Pēc Starptautiskās Veselības Organizācijas datiem 2008. gadā pasaulē no ļaundabīgajiem audzējiem miruši 7.6 miljoni cilvēku, kas sastāda 13% no visiem nāves gadījumiem.

Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta (LU ĶFI) zinātnieki izstrādājuši jaunas tehnoloģijas tuvu sakārtotu nanodaļiņu masīvu veidošanai. Šāda izmēra struktūrām ir neparastas īpašības, kuras, piemēram, var ievērojami palielināt Saules bateriju lietderību.

Trīs gadu pētījumu rezultātā izstrādāti inovatīvi stiklu pārklājumi, ko varēs izmantot jaunākajās tehnoloģijās, materiāli, kas starojumu spēs pārvērst elektrībā, kā arī enerģiju taupoši materiāli un vairāki citi jauni produkti, par kuriem interesi jau izrādījuši uzņēmēji un iesniegti arī patentu pieteikumi.

Ķīniešu pētnieki izmantoja cilvēku matus, lai izveidotu akumulatora pamata mezglu. Izpēte var novest pie efektīvas un ekoloģiski nevainojamas tradicionālo barības elementu maiņas.

Ja cilvēks ir pieradis dzert ūdeni no plastmasas taras, tad viņš riskē saslimt ar migrēnu, tā kā savienojums, ko satur plastmasa, no šī viedokļa ir bīstams. Runa ir par bisfenolu A, kurš jau ne riezi tika saistīts ar aptaukošanos, neauglību un sirdslēkmēm.

«Bīstamība» ir vienu vai vairāku vielai piemītošo īpašību sekas. Bīstamība var rasties no vielas fizikālķīmiskajām īpašībām, toksiskuma cilvēka veselībai vai videi (ūdens/augsnes organismiem, bitēm, florai, faunai, noplicināt ozona slāni, izraisīt ilgtermiņa ietekmes vidē utt.).

Lasīt tālāk

Kā vārīt ziepes pēc sentēvu receptēm un kur var iegādāties sārmus, žurnālam "Praktiskais Latvietis" vaicāja 
Inese Kociņa Brenguļos. Viņai atbild Andris Romanovskis, kura vadītajam uzņēmumam "Sēlijas ziepnīca" ir vairāku gadu pieredze šajā jomā.

Niķeļa, vara, kā arī platīna grupas metālu atradnes Latvijā nav utopija, uzskata Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras vadītājs asociētais profesors Ģirts Stinkulis.

Tagad ir grūti spriest, vai uz mūsu planētas parādīsies automobiļi, kuros jau ierasto dzinēju vietā būt ierīkoti kodolu reaktori, taču zinātnieki un konstruktori pie tā jau strādā. Starp citu – pirmais automobilis uz kodoldegvielas pamata jau ir izveidots. Pats interesantākais ir tas, ka inženieri aprīkoja savu automobili ar unikālu tehnisku papildinājumu un viņa konstrukcijā pielietoja tādus materiālus, ka ‘kodola zirga’ īpašnieks pat pie ikdienišķas braukšanas var īsti neuztraukties par remontu veselus 100 gadus.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas jaunumi