Ķīmijas jaunumi

Šodienas raidījumā runājam par notekūdeņiem. Pareizāk sakot – ne tik daudz par pašiem notekūdeņiem, cik par zinātnieku izgudrotiem, asprātīgiem paņēmieniem to attīrīšanā. Reportāža par notekūdeņu efektīvu pārstrādi Beļģijā uzņēmumā "AQUIRIS". Kanalizācijas ūdeņi, kas pārtop par bioplastmasu: tā jau pāris gadus ir ikdiena Beļģijas galvaspilsētas notekūdeņu pārstrādes rūpnīcā.

Latvijas Ķīmijas vēstures muzejā Kronvalda bulvārī 4 visa gada garumā apskatāma izstāde, kas veltīta mūsdienu ķīmijas pirmsākumiem.

Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedras pētnieki vairāk nekā divu gadu garumā meklējuši iespējas, kā uzlabot zāļu vielu īpašības, kā arī rakušies zemes dzīlēs, lai piekļūtu smektītu māliem, kuri notekūdeņus spēj attīrīt pat no naftas produktu piesārņojuma.

Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunas par matiem. Izrādās, mati spēj izturēt 100-200 kg lielu svaru. Katru dienu pieaugušam cilvēkam izkrīt 100 līdz 200 matu, taču tas ir niecīgs skaits, salīdzinot ar to, cik daudz matu cilvēkam ir. Matu daudzums katram no mums ir atkarīgs no to krāsas, visvairāk matu – ap 150 000 ir blondiem cilvēkiem.

Nobela prēmija ķīmijā 2014. gada 8. oktobrī piešķirta amerikāņiem Ērikam Becigam un Viljamam Mērneram, kā arī vācietim Štefanam Hellam par darbu superfluorescentas mikroskopijas izstrādē, teikts Nobela komitejas paziņojumā.

Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā plānots atjaunot Zimozānu jeb rauga apvalka polisaharīdu. Zimozāns darbojas kā pretiekaisuma līdzeklis un arī kā pretvēža līdzeklis. Lai gan Zimozāns izpētīts jau pirms 50 gadiem, tā ražošana tika pārtraukta.

Projekta Latvijas dzīļu atklājēji iniciatori noskaidrojuši, kāds ir Latvijas pazemes ūdens. Šobrīd jaunie vides zinātnieki devušies noskaidrot situāciju citās Eiropas valstīs. Par pazemes ūdens vecumu un kvalitāti saruna raidījuma Zināmais nezināmajā studijā ar ģeologiem Ingu RetiķiJāni Bikši un Karlīnu Jansoni.

Bet par to, kā veidojas sēravoti, stāstu sagatavojusi Zane Lāce. Par Baldones sēravota dziednieciskajām spējām liecības atrodamas jau 12. gadsimtā. Tas ticis dēvēts par jaunības avotu. Arī Ķemeru sēravoti sen zināmi kā veselības ūdeņi. Bet kā zemes dzīlēs rodas šie un citi sēravoti stāsta hidroģeologs, ģeoloģijas doktors Jānis Prols.

Raidījumā „Zināmais nezināmajā” par atkritumu pārstrādi vispirms Zanes Lāces sižets par izlietotu zivju tīklu otro dzīvi. Šie tīkli tiek pārstrādāti ekoloģiskā neilona šķiedrā, no kuras pēc tam Nīderlandē top apģērbi, piemēram zeķes. Un dažadu atkritumu pārstrādi videi draudzīgos produkots, kaut vai krēsls no Londonas Olimpisko spēļu skriešanas celiņa seguma.

Zinātnieki atklājuši jaunu augu sugu, kas atšķiras ar kādu neparastu paradumu – augi burtiski "barojas" ar niķeli.

Bieži ķīmiskās vielas ir neredzamas, un mēs nemaz nenojaušam, kādas nevēlamas piedevas ir klāt priekšmetos, ko ikdienā izmantojam, – gan apģērbā, mēbelēs, telefonā un televizorā, un ēdienā, ko ēdam, un gaisā, ko elpojam. 

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas jaunumi