Ķīmijas jaunumi

Īstenojot valsts pētījumu programmu, Latvijas zinātnieki atklājuši un izstrādājuši gan jauna veida cietvielu materiālus starojuma pārveidošanai un polimēru kompozītu dzelzceļu gulšņus, gan šķiedras kaulaudu defektu novēršanai un metodes redzes problēmu ārstēšanai, kā arī daudz ko citu. 

2013. gada 6. novembrī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, Rīgā Ķengaraga ielā 8, notiks Valsts pētījumu programmas (VPP) „Inovatīvu daudzfunkcionālu materiālu, signālapstrādes un informātikas tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgiem zinātņu ietilpīgiem produktiem” (IMIS) rezultātu izvērtēšanas konference.

2013. gada 16. - 18. oktobrī Daugavpils Universitātē norisinājās 1. Starptautiskā zinātniskā konference "Modern aspects and applications of chromatography in education, research and industry", kurā tika diskutēts par hromotogrāfijas izmantošanas iespējām mūsdienās. To organizēja Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki radījuši perspektīvu polimēru nanokompozītmateriālu, kam par pamatsastāvdaļu kalpo lietotas PET pudeles un kompaktdisku (CD) matricas. Jauno materiālu varēs izmantot elektronikā dažādu ierīču korpusu izgatavošanai, kā arī tehnisko ierīču iepakošanai.

2012.gadā graudaugu sējumos Latvijā izmantotas 598 tonnas pesticīdu jeb 1,04 kilogrami vidēji vienam sējumu hektāram. Savukārt rapša platībām izmantotas 181,3 tonnas pesticīdu jeb vidēji 1,54 kilogrami vienam hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Pesticīdi ir vielas, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem.

Ar 2013. gada septembri Latvijas Universitāte un Daugavpils Universitāte ir uzsākusi projekta īstenošanu Eiropas Sociālā fonda aktivitātē „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” ar mērķi attīstīt starpnozaru (vides zinātnes, ģeogrāfijas, bioloģijas un ķīmijas) Latvijas augsnes resursu izpēti, izveidojot jauno zinātnieku grupu. Projekta ietvaros ir paredzēts piesaistīt jaunos zinātniekus Latvijā aktuālu augsnes izmantošanas un aizsardzības jautājumu risināšanai.

Pētnieki pētīs augsnes īpašību maiņu atkarībā no to izmantošanas un apsaimniekošanas, kā arī risinās jautājumus saistībā ar augsnes attīrīšanu vietās, kur augsne ir piesārņota ar naftas produktiem un smagajiem metāliem.

11. oktobrī pasaule uzzināja, ka prestižā Nobela miera prēmija ir piešķirta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) par tās centieniem atbrīvot pasauli no šī bīstamā bruņojuma.

OPCW ir neatkarīga starptautiska organizācija, kas, ar mērķi sekot Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) ievērošanai, izveidota 1997. gadā. Organizācijā darbojas 198 valstis, iekļaujot aptuveni 98% pasaules iedzīvotāju, liecina OPCW dati. Dalībvalstis ir piekritušas sadarboties, lai radītu no ķīmiskā bruņojuma brīvu pasauli.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši augstas efektivitātes nanobetonu ieguves tehnoloģiju, kur daļa no tradicionālās ražošanas izejvielām aizvietotas ar mikro un nano pildvielām, kas būtiski uzlabo betona maisījuma iestrādājamību un ievērojami paaugstina mehāniskās ekspluatācijas īpašības. 

9. oktobrī Nobela prēmija ķīmijā ir piešķirta zinātniekiem no Austrijas, Lielbritānijas un Izraēlas – Martinam Karplusam, Maiklam Levitam un Arieham Varšelam – par ķīmisko sistēmu modelēšanas datorprogrammu izstrādi. 

Nobela prēmija fizikā piešķirta britu fiziķim Pīteram Higsam un beļģu zinātniekam Fransuā Englēram par tā dēvēto dievišķo daļiņu jeb Higsa bozonu atklāšanu.

Zinātnieki godināti par "teorētisko izskaidrojumu mehānismam, kas veicina mūs izpratni par atomu elementārdaļiņu masas izcelsmi", teikts Nobela komitejas paziņojumā.

Higsa bozona esamība 2012. gada vasarā pierādīta Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) Lielajā hadronu paātrinātājā (LHC) veiktajos eksperimentos.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas jaunumi