Ir izdota jauna monogrāfija "Dārgakmeņi un rotakmeņi", kuras autors ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas profesors, ģeoloģijas doktors Valdis Segliņš.
2015. gada 30. jūnijā plkst. 10.00 Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē (ĢZZF) Alberta ielā 10, 313. telpā notiks Latvijas Universitātes Vides zinātnes promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai vides zinātnē aizstāvēs Linda Ansone–Bērtiņa par tēmu „V un VI grupas metaloīdu sorbcijas izpēte uz modificētiem biomateriālu sorbentiem”.
4. un 5. jūnijā norisināsies inovatīvo reģionu konference WIRE 2015, kas ir Eiropā nozīmīgākais inovāciju, attīstības un reģionālo stratēģiju forums. Konference pulcēs simtiem pasaules līmeņa speciālistu, izgudrotāju un zinātnieku, neaizmirstot arī uzņēmējus un politikas veidotājus, kas dažādās valstīs strādā pie tā, lai akadēmiskā vidē radītas idejas nonāktu līdz praktiski pielietojamiem produktiem.
Tikai filmās ķīmiķi ir garlaicīgi tipiņi, kuri spiesti iztikt no minimālās algas un dzīvot pie vecākiem. Īstajā dzīvē izvēle apgūt ķīmiju nozīmē labu atalgojumu un darbu dinamiskā vidē.
Kas ir degvielas sastāvā? Kā mainījies vides stāvoklis pēc svina izņemšanas no degvielas sastāva, un kādi ir nākotnes risinājumi degvielas uzlabošanā?
Izceļot ķīmijas doktora, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora Ivara Kalviņa nozīmīgo ieguldījumu zinātnē, Eiropas Patentu iestāde ir nosaukusi viņu par vienu no trīs finālistiem 2015. gada Eiropas Izgudrotāju balvai kategorijā “Mūža ieguldījums”.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta Membrānaktīvo savienojumu un beta-diketonu laboratorijas pētniece, ķīmijas doktore Laura Beķere saņēmusi L΄Oréal Latvijas stipendiju „Sievietēm zinātnē”.
DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta G.Liberta Inovatīvās mikroskopijas centra pētniece, inženierzinātņu maģistre Irēna Mihailova saņēmusi L΄Oréal Latvijas stipendiju „Sievietēm zinātnē”.
Nav noslēpums, ka Otrā pasaules kara laika ķīmisko ieroču arsenāls vēl joprojām glabājas Baltijas jūrā. Tomēr nav skaidrības, kur tieši šie ieroči ir nogremdēti, kādā stāvoklī tie ir šobrīd, vairāk nekā 70 gadus pēc to nokļūšanas dzelmē. Nav arī skaidrs, ko ar tiem darīt un kā būtu videi drošāk - ieročus atstāt "iekonservētus" jūrā vai celt ārā.
„Lai arī ikdienā parasti neaizdomājamies par pārtikas sastāvu, kvalitāti, taču tas ietekmē katru no mums”, teic Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece Zane Vincēviča-Gaile, kura savā pērn aizstāvētajā promocijas darbā pētījusi vides apstākļu ietekmi uz mikro- un makroelementiem pārtikas produktos Latvijā.
Ķīmijas jaunumi