Kontrolējama kodolsintēze ir potenciāli izmantojama elektroenerģijas iegūšanai, jo tā nedotu tik daudz bīstamu kodolatkritumu kā pašlaik darbojošās atomelektrostacijas. Tomēr pagaidām nav izdevies augsttemperatūras plazmu ar magnētiskā lauka palīdzību noturēt pietiekami ilgi, lai process būtu enerģētiski izdevīgs.
Latvijas un Latvijas Universitātes zinātnieki strādā projektos pie nākotnes kodolsintēzes reaktoru izveides, kurus varēs izmantot elektroenerģijas ražošanai. Par to, cik daudz šajos pētījumos paveikts, Zinātnes kafejnīcā stāstīja LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) direktors un vadošais pētnieks Andris Šternbergs, kurš atskatījās gan kodolsintēzes pētniecības vēsturē, gan arī detalizētāk informēja klausītājus par ITER (International Thermonuclear Experimental Reactor) izbūves projektu, kurā piedalās arī Latvijas zinātnieki, kā arī citiem kodolsintēzes projektiem un šīs jomas jaunumiem.
LU CFI Teorētiskās fizikas un datormodelēšanas nodaļas Pašorganizēto sistēmu kinētikas laboratorijas vadošais pētnieks Oļģerts Dumbrājs informēja par Eiropas ITER žirotrona projektēšanas un konstruēšanas pašreizējo stāvokli, kā arī iepazīstināja ar žirotrona darbības principu. Kā skaidroja pētnieks - elektromagnētisko viļņu ģenerators žirotrons ir sērkociņš, ar ko var aizdedzināt plazmu.
Pasākumā piedalījās arī CFI Pusvadītāju materiālu nodaļas EXAFS Spektroskopijas laboratorijas vadošie pētnieki Juris Purāns un Andris Anspoks, kā arī LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne.
