Tajā sistemātiski tiek apskatīta dzintara sastopamība dabā un tā dabiskā daudzveidība, izmantošanas veidi dažādās pasaules kultūrās senatnē un mūsdienās, dzintara tirdzniecības ceļi, sniegts ieskats par dzintara izmantošanu tautas medicīnā, zināmo folklorā, dažādos ticējumos un dzintara vērtību un cenu mūsdienās. Daudzpusīgais skatījums ļaus lasītājam iepazīt dzintaru un tā īpašības plašākā kontekstā, arī apzināt daudzos joprojām neskaidros dzintara izmantošanas vēstures jautājumus. Šajā nozīmē darbs ir iecerēts kā pamats daudz plašākiem pētījumiem pasaules kultūru vēsturē.
Par dzintaru ir rakstīts ne mazums, jo īpaši pēdējos gadu desmitos. Raksturīgi, ka izdevumos ir aizvien vairāk pārdomu un iespējamo interpretāciju, pieļāvumu un paralēļu ar citiem notikumiem pasaules kultūrvēstures norisēs daudzu tūkstošu gadu gaitā, kas izceļ dzintara eksponēto spožo pusi un daudzos tās atspīdumus, atblāzmas.
Lai arī par dzintaru dabaszinātnēs ir zināms ļoti daudz, pārsteidzoša ir tā daudzveidība, un tas ir gluži kā neizsmeļamā akā – jo vairāk izsmel, jo vairāk pietek klāt! Hrestomātisks un uzskatāms piemērs par izziņas bezgalību un ierobežotajām esošajām zināšanām. Tomēr arī jaunās zināšanas, nevienmērīgi izkliedētas daudzajos specifisko zinātnes nozaru zinātniskajos rakstos, vairākumam cilvēku paliek nezināmas, un nav pat iespējams tās visas kādā racionālā veidā apgūt.
Tajā paša laikā humanitārajā zināšanu jomā vairākums no diskusiju priekšmetiem balstās uz romantizētiem priekšstatiem un zināšanām, kas iegūtas pirms gadsimta un vairāk, šādi uzsverot atšķirīgās ātruma joslas uz sabiedrības attīstības maģistrāles. Globalizētā pasaulē nav ātruma ierobežojumu, taču pašsaglabāšanās instinkts liek palikt pie kādas noteiktas garīgā komforta zonas, kurā labprāt un enerģiski izmantojam jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus, bet humanitāro un sociālo zināšanu jomā atzīstam galvenokārt konservatīvos un romantizētos priekšstatus. Iespējams, ka šādi pretmeti ir sava veida iekšējās kompensācijas mehānisms, kas ļauj mums individuāli atrast kādu personisku skata punktu uz dzīvē notiekošo, redzēt to krāsu daudzveidībā un pārmaiņās.
Tomēr vizuālas ainas pilnīgumam pietrūkst vēl ēnas, kas ne tikai konturē un ierobežo tēlu, bet arī piešķir tam telpiskumu un noteiktu daļu no plastiskuma, arī dinamikas un mainīguma. Ēnai ir vēl kāda īpašība – tā vienmēr ir pelēka, neatkarīgi no paša priekšmeta krāsas, tās kompozīcijas un pustoņiem un ārēji mānīgā spožuma. Tāpēc arī lasītājam tiek piedāvāts pragmatiskāks skatījums uz līdz šim zināmo, kas varētu ļaut kritiskāk vērtēt vismaz dažus tradicionālus pieņēmumus un virzīt pētījumus nākotnē.
Pēdējo gadu laikā dzintars pie mums tiek daudz vairāk pētīts un augstāk vērtēts, tomēr zināšanas par šo dabas retumu, kas apgūtas pēdējā pusgadsimtā, līdz lasītājam nonāk fragmentāri un kavējas. Tāpēc šajā izdevumā ir plašāk atspoguļoti mūsdienīgu pētījumu rezultāti un norādīts plašāks literatūras saraksts, kas varētu veicināt dzintara un tā neparasto īpašību pētījumus nākotnē.
Dzintaram ir veltīts ļoti daudz dažādu literāru un mākslas darbu, vēl plašāk dzintars ir izmantots mākslas un amatniecības darbu veidošanā. Nereti tos pavada daudzi nostāsti, teikas un romantizēti izskaistinājumi, pieņēmumi un bagātināta iztēle. Kopumā šis krāsu un domu kaleidoskops veido daudzkrāsainu pozitīvi lādētu pasaules ainu, un šajā nozīmē nav daudz citu dzintaram līdzīgu minerālu un iežu ar līdzīgu kopējo ietekmi.
Tāpat kā lielākajai daļai materiālu substanču, kam noteiktā apgaismojumā vienmēr ir ēna, arī dzintaram tāda piemīt. Tā ir ne tik daudz kā pretmets, bet gan papildinoša līnija, telpas paplašinājums, kas ļauj iepazīt vairāk konstatējamas un pārbaudāmas, izmērāmas un nosveramas īpašības. Ēnā robežas ir daudz neskaidrākas – tās ir izplūdušas, pārplūstošas un arī inertas attiecībā pret to vērotāju, tāpēc arī atsevišķie pragmatiskie novērojumi ir tik atšķirīgi un grūti ietverami romantizēto priekšstatu krāsainajā kopainā. Kopīgs tiem paliek tikai pats priekšmets – dzintara gabaliņš, ko aplūkojam rampas ugunīs un eksakto zinātņu bezkaismīgas pelēcības zonā. Šādā rakursā droši vien te ir savi pārspīlējumi un sabiezinājumi.
Romantizētu priekšstatu dominante vēsturē ne reizi vien jau ir bijusi, un nebūtu pareizi to skatīt tikai negatīvā nozīmē, tomēr mūsdienās eksaktās un humanitārās zinātnes sniedz daudz vairāk zināšanu un izpratnes par dzintaru un tā dažādajām īpašībām, ietekmēm un nozīmēm. Ja šis izdevums ar tā samērā atšķirīgo skatījumu, no dzintara ēnas puses raugoties, ļaus saglabāt jau esošo interesi par dzintaru, uzturēt noslēpumainības auru un papildinās zināšanu bāzi to turpmākajai romantizēšanai, tad nākotnē mums ir pamats sagaidīt vēl daudz jaunu dzintara refleksiju mākslā un kultūrā.
Grāmata mazā eksemplāru skaita dēļ diemžēl nav pārdošanā.
Interesentiem monogrāfija pieejama bibliotēkās:
- Latvijas Universitātes Zemes un vides zinātņu bibliotēkā;
- Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā - Misiņa bibliotēka;
- Latvijas Nacionālajā bibliotēkā;
- Daugavpils Universitātes bibliotēkā.
