Projektu finansē Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs par Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienestam (DAAD).
Institūta darbinieki projektu izstrādā, sadarbojoties ar Karlsrūes Tehnoloģiju institūta (Vācija), Tartu Universitātes Zinātnes un tehnoloģiju fakultātes Fizikas institūta (Igaunija) un Kauņas Tehnoloģiju universitātes Materiālzinātnes institūta (Lietuva) darbiniekiem un studentiem.
Projekta izstrāde ir saistīta ar nākotnes ”tīrās” enerģijas avota kodolsintēzes reaktora funkcionālo materiālu uzlabošanu. Starptautiskā kodolsintēzes pētniecības un inženierzinātņu projekta ITER (International Thermonuclear Experimental Reactor) dalībvalstu - Eiropas Savienības, Ķīnas, Indijas, Japānas, Dienvidkorejas, Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu, galvenais mērķis ir pārbaudīt reaktora funkcionālos un konstrukcijas elementus, lai radītu pāreju no eksperimentālajiem pētījumiem plazmas fizikā uz pilna mēroga industriālu elektroenerģiju ražojošām kodolsintēzes spēkstacijām.
Efektīvai kodoldegvielas cikla izstrādei ir nepieciešami litiju saturoši savienojumi, lai ģenerētu kodoldegvielu tritiju. Pašlaik Karlsrūes Tehnoloģiju institūts strādā, lai uzlabotu lodīšveida litiju saturošas keramikas īpašības un palielinātu ražošanas procesa efektivitāti. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir divu fāžu litija ortosilikāta un metatitanāta lodīšu formas keramikas iegūšana.
Darba ietvaros tiek pētīta minētā jaunā veida litiju saturošā keramika kodoldegvielas tritija ģenerēšanai. Projekta primārais mērķis, analizējot radiācijas defektu un radiolīzes produktu veidošanos un uzkrāšanos, ir novērtēt litija metatitanāta piedevu ietekmi uz modificēto litija ortosilikāta minilodīšu radiācijas stabilitāti. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem tiks izstrādātas rekomendācijas tritiju ģenerējošās keramikas īpašību uzlabošanai.
Projektā ietvaros tiks organizēti darba semināri, kas veicinās iesaistīto studentu un doktorantu ilglaicīgu sadarbību, zināšanu apmaiņu un kontaktu nostiprināšanos ar Karlsrūes Tehnoloģiju institūtu.
Projektā iegūtie pirmie zinātniskie rezultāti jau prezentēti Latvijas Universitātes ikgadējā 73. konferencē Ķīmijas fakultātē un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta 31. konferencē. Plānots ziņot par iegūtajiem rezultātiem konferencē „Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas 2015“ (Viļņa, Lietuva), kā arī 29. simpozijā par kodoltehnoloģijām (SOFT-29, Prāga, Čehija).
LU ĶFI Cietvielu radiācijas ķīmijas laboratorijas kolektīvs. Pirmajā rindā no kreisās puses: Dāvis Čonka, Līga Avotiņa, Oskars Valtenbergs, Artūrs Zariņš. Otrajā rindā no kreisās puses: Gunta Ķizāne un Elīna Pajuste.
Artūrs Zariņš
