2010.gadā pārdoto ķīmijas produktu apjoms Eiropas Savienībā sasniedza 578 miljardus eiro. Tā ir aptuveni ceturtā daļa no visā pasaulē pārdotajām ķīmijas produktiem, liecinot par šīs nozares nozīmīgumu Eiropas Savienībā.
Globālās finanšu krīzes ietekmē Latvijā 2008. gadā un 2009. gada pirmajā pusē būtiski saruka gan iekšējais, gan ārējais pieprasījums pēc apstrādes rūpniecības produktiem. 2010. gadā ražošanas apjomu sarukumu pakāpeniski nomainīja izaugsmes atsākšanās, un 2010. gada 11 mēnešos nozares ražošanas apjoms par 7,1% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni, lai gan ražošanas apjoma kāpums 2011. gada 11 mēnešos bija aptuveni divas reizes mazāks nekā ražošanas apjomu palielinājums apstrādes rūpniecībā kopumā, kur bija vērojams 14,1% pieaugums.
Būtisks nozares rādītājs ir tās eksportspēja, jo ievērojama nozarē saražotās produkcijas daļa (73,7%) tiek eksportēta uz ārvalstīm. Pēc eksporta īpatsvara nozarei ir sestais augstākais eksportspējas rādītājs visā apstrādes rūpniecībā, kas kopumā ietver 11 ražošanas sektorus. Turklāt ķīmiskās rūpniecības nozares un tās saskarnozares eksportspēja ir augstāka nekā apstrādes rūpniecībā kopumā, kurā eksporta īpatsvars veido 59,5%.Kopumā ķīmijas nozarē Latvijā reģistrēti 826 uzņēmumi.
2011. gadā visvairāk uzņēmumu nozarē nodarbojas ar gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanu (285 uzņēmumi), kā arī atkritumu savākšanu, apstrādi, izvietošanu un materiālu pārstrādi (249 uzņēmumi), attiecīgi 34,5% un 30,1% no kopējā nozarē darbojošos uzņēmumu skaita. Pārējos sektoros strādā ievērojami mazāks uzņēmumu skaits. Trešo lielāko sektoru pēc uzņēmumu skaita veido ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas sektors ar 87 uzņēmumiem.
Ķīmijas nozare ir viena no Ekonomikas ministrijas noteiktajām prioritārajām apstrādes rūpniecības nozarēm, kas sniegs vislielāko ieguldījumu apstrādes rūpniecības izaugsmē līdz 2015. gadam. Prognozēts, ka ķīmiskā rūpniecība no 2011.gada līdz 2015.gadam dos trešo lielāko ieguldījumu apstrādes rūpniecības kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, veidojot 11,6% lielu īpatsvaru no apstrādes rūpniecības kopumā. Izvērtējot ķīmijas nozares saražoto produktu grupas, arvien lielāku ieguldījumu nākotnē dos tādas uz zināšanām balstītu nozares produktu ražošana kā farmaceitiskie preparāti un organiskās ķīmijas pamatvielas u.tml.
Latvijā ir stipra ražošanas bāze smalkās organiskās sintēzes, ķīmisko un farmaceitisko vielu ražošanā ar plašu produktu klāstu, no naftas ķīmijas, mākslīgo šķiedru, krāsām un sadzīves ķīmijas. Pašlaik nozīmīgu vietu ķīmisko vielu rūpniecības nozarē ieņem farmaceitisko līdzekļu, krāsu, laku, ziepju un kosmētikas, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Lielu segmentu veido krāsu, pārklājumu un līmes ražotāji, ar aptuveni 14 uzņēmumiem. Latvijas ķīmijas nozares vadošie eksporta produkti ir farmaceitiskie izstrādājumi, kas veido 37% no nozares kopējā eksporta apjoma, kam seko plastmasas izstrādājumi (17%) un stikla šķiedra (8%).
AS «Grindeks» ir vadošais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās.
Otrs lielākais zāļu ražotājs Latvijā ir AS „Olainfarm”. Uzņēmums ražo vairāk nekā 80 gatavo zāļu formu un vairāk nekā 40 aktīvo farmaceitisko ingredientu un ķīmisko produktu.
Latvijā ir plaši pārstāvēta stikla šķiedras ražošana, kā vadošo uzņēmumu var minēt AS „Valmieras stikla šķiedra”, kas ražo stikla šķiedru un tehniskā stikla audumus.
Kā vēl viens vadošs uzņēmums ķīmijas apakšnozarē jāmin AS „Baltijas gumijas fabrika”, uzņēmums ražo gumijas izstrādājumus plašā klāstā.
Ķīmijas nozare ražošanas industrijā Latvijā ir ceturtā lielākā, nodarbināto skaits ķīmijas industrijā ir aptuveni 4600, kas ir vairāk kā 3% no ražošanas rūpniecības Latvijā.
Vēl pie apakšnozares var minēt koksnes ķīmiju, „life sciences ”, kur tiek veikti dažādi pētījumi, kā arī dažādi pētījumi zāļu ražošanā.
Tuvākajos gados nozarē paredz nelielu, bet stabilu pieaugumu. Realizācijas veicināšanai nozares uzņēmumi ievērojamus līdzekļus iegulda preču noieta veicināšanā esošajos tirgos un arī jaunu tirgu apguvē. Galvenie izaugsmes riski ir saistīti ar turpmāku vietējo valūtu devalvāciju un protekcionismu eksporta mērķa tirgos. Realizācijas veicināšanai nozares uzņēmumi ievērojamus līdzekļus iegulda preču noieta veicināšanā esošajos tirgos un arī jaunu tirgu apguvē.
Sandra Pfeifere,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības nozares konsultante darba ņēmēju satura jautājumos