LR1 raidījums “Ū vitamīns jeb dzeramā ūdens kvalitāte”

Lai arī sausums, ko šobrīd vērojam aiz loga, nemazinās un rada lērums problēmu, Latvijā tomēr esam priviliģēti – tīrs dzeramais ūdens mums ir pieejams un par tā dēvēto sauso dienu jeb „day zero”, kas ir bijusi realitāte jau pusgadu Keiptaunas sausuma krīzes skartajiem, mums pavisam noteikti nav jāsatraucas.

Latvijā dzeramais ūdens ir tīrs, pieejams pietiekamā daudzumā un tomēr vēl joprojām daudz pērkam dzeramo ūdeni, kas fasēts plastmasas pudelēs. Tāpēc jau kādu laiku gan zinātnieki, gan ēdinātāji un nozares eksperti iesaistījušies kampaņā  „Ū vitamīns”. Kampaņas mērķis ir mudināt iedzīvotājus dzert krāna ūdeni.

Kāpēc cilvēki izvēlas pudelēs fasēto ūdeni, ar ko krāna ūdens atšķiras no ūdens plastmasas pudelēs un vai esam gatavi mainīt savus paradumus, lai mazinātu plastmasas patēriņu, bet lietotu jau pieejamu un lētāku resursu. Raidījumā Zināmais nezināmajā par krāna ūdens kvalitāti diskutē Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas pētnieks Sandis Dejus, uzņēmuma "Innocent Cafe" pārstāve Žanete Eglīte un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Baiba Gulbe.

Izmaiņas pasaules saldūdens krātuvēs

Merilendas universitātes un NASA pētnieku jaunākais datu apkopojums apliecina to, par ko bija bažas jau iepriekš – Zemes sausākās teritorijas kļūst aizvien sausākas, bet mitrās – aizvien mitrākas. Pētījumā tika apkopoti četrpadsmit gadu laikā ievākti satelītu dati par saldūdens izplatību uz planētas tās trīsdesmit četros reģionos, kā arī kartes un ziņojumi, kas parāda lauksaimniecības, apūdeņošanas sistēmu, derīgo izrakteņu un ūdens rezervuāru izvietošanos un darbību.

Šāds pētījums ir pirmais līdz šim, kas ļautu apzināties mūsu saldūdens krājumus, plūdumu un ļauj novērot gan cilvēka ietekmes, gan dabiskās klimata pārmaiņas saldūdens sistēmās. Viens no pētījuma autoriem, hidroekologs Mets Rodels norāda, ka grūtākais ir bijis apjaust, kur beidzas dabiskās klimata izmaiņas, kā regulārie sausuma periodi, El Ninjo un La Ninja, un kad sākas klimata pārmaiņas un cilvēka ietekme.

Par saldūdens krātuvēm pierasts uzskatīt ezerus, upes, augsni, sniegu, gruntsūdeņos un ledāju ūdeņus. Tas ir svarīgākais dzeramā un apūdeņošanas ūdens ieguves avots cilvēcei, taču tas ir izteikti atšķirīgs pieejamības ziņā dažādos reģionos un šīs izmaiņas aizvien pieaug.

Lai noteiktu, kuras planētas vietas kļūst sausākas un kuras pārmitrojas, satelīti mērīja precīzas Zemes gravitācijas lauka izmaiņas, kas ļāva izdarīt tālākus secinājumus par ūdens klātesamību un kustību sauszemes dziļākajos slāņos. Pētījumi notika laikā no 2002. līdz 2017. gadam. Taču secinājumus zinātnieki izdarīja ne tikai balstoties uz šo satelīta datiem. Līdzās to sniegtajai informācijai tika analizētas arī izmaiņas nokrišņu daudzumā, ūdens patēriņš lauksaimniecībā un gruntsūdeņu izmantošanas apjoms.

Daudzos gadījumos, kad kāds no reģioniem piedzīvoja lielu sausumu, pie vainas bijuši gan dabiskie ūdens samazināšanās cēloņi, gan cilvēka darbība. Piemēram, slavenajā Kalifornijas gadījumā, kad laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam šajā reģionā cilvēki pieredzēja lielu sausumu, pie vainas bija arī pazemes ūdeņu pastiprināta lietošana reģiona zemnieku saimniecībās.

Tolaik dienvidrietumu Kalifornija gadā zaudēja četrus gigatonnas saldūdens, kas ir ekvivalents 400 tūkstošiem olimpisko peldbaseinu. Dabisko ūdensteci reģionā samazināja tas, ka arvien mazāk šajā teritorijā lija un ūdenstilpes kļuva sausākas, tāpēc cilvēki arvien vairāk sāka lietot pazemes ūdeni, kas tālāk ietekmēja daudzus citus procesus ekosistēmā, kā rezultātā sausums tikai pastiprinājās.

Prognozes liecina, ka nākotnē cilvēce vēl vairāk izmantos pazemes ūdeņus, tāpēc par to ilgtspējīgu izmantošu visdažādākajos reģionos jādomā īpaši nopietni. Vairāk par to varat lasīt www.sciencedaily.com.

 

Noklausīties raidījuma ierakstu...

Lasīts 171 reizes Pēdējo reizi rediģēts Svētdiena, 15 jūlijs 2018 16:02
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas jaunumi LR1 raidījums “Ū vitamīns jeb dzeramā ūdens kvalitāte”