Ūdeņraža ražotne un uzpildes stacija Vienības gatvē tiks nodota ekspluatācijai gada nogalē

Ūdeņraža ražotne un uzpildes stacija Vienības gatvē 6, Rīgā, tiks nodota ekspluatācijā šā gada beigās, 11. septembrī žurnālistiem sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Projekta kopējās izmaksas ir 8,1 miljons eiro, no tām 4,05 miljoni ir Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, bet 4,05 miljonus eiro segs Rīgas dome, izmantojot aizdevumu, kuru nodrošina Eiropas Investīciju banka (EIB), Ziemeļu investīciju banka (NIB) un "SEB banka".

Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis Aivars Starikovs sacīja, ka šī ūdeņraža uzpildes stacija paredzēta gan privātā autotransporta, gan sabiedriskā transporta uzpildei. Stacijā būs trīs ūdeņraža ražošanas moduļi, no kuriem pirmais jau ir uzstādīts.

"Oktobra beigās notiks pirmās ūdeņraža uzpildes līnijas testi, jo no "Toyota" tiks saņemta pirmā ar ūdeņradi darbināmā vieglā automašīna. Arī pirmais ūdeņraža trolejbuss jau ir gandrīz gatavs un Vācijā tiek veikti pēdējie komplektācijas darbi," stāstīja Starikovs.

EIB viceprezidents Aleksanders Stubs uzsvēra, ka EIB finansējuma galvenie virzieni ir mazais un vidējais bizness, infrastruktūras objekti un inovācijas vides aizsardzībā. "Šis projekts atbilst diviem no trim galvenajiem virzieniem un tā ir mūsu nākotne. Man ir patiess prieks, ka Rīga riskē iet vēl līdz galam neizpētītā teritorijā un būvē vienu no pirmajām ūdeņraža uzpildes stacijām," sacīja Stubs.

Arī Ušakovs uzsvēra, ka ūdeņraža uzpildes stacija Vienības gatvē ir ļoti izdevīga iespēja saņemt labu finansējumu un uzbūvēt Baltijas mēroga paraugobjektu. "Šī apkaime drīuzumā mainīsies līdz nepazīšanai - šeit top Latvijas Universitātes jaunais komplekss, drīzumā caur Torņakalnu ies "Rail Baltica" maršruts, tāpēc šī ir īstā vieta, kur būvēt ūdeņraža staciju," sacīja Ušakovs.

Savukārt Eiropas Komisijas pārstāve Latvijā Inna Šteinbuka uzsvēra, ka daļa finansējuma nāk no tā dēvētā Junkera plāna "Invest Europe". "Pirms pāris gadiem, kad šis plāns tika izsludināts, Latvijā valdīja zināma skepse par iespēju saņemt līdzekļus šī plāna ietvaros, jo Latvija jau tāpat daudz saņemot no ES struktūrfondiem. Šodien redzam, ka gan šis projekts, gan blakus topošais LU komplekss tiek līdzfinansēti no "Invest Europe" plāna," sacīja Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka jau patlaban investīcijas no Junkera plāna Latvijā ir sasniegušas 178 miljonus eiro, bet kopumā var sasniegt 500 miljonus eiro. "Tas ir labs katalizators Latvijas un Rīgas izaugsmei," piebilda Šteinbuka.

Jau ziņots, ka SIA "Rīgas satiksme" aizņemsies 75 miljonus eiro no EIB investīciju projektu realizācijai, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

75 miljoni eiro paredzēti papildu pērn paņemtajam aizdevumam 100 miljonu eiro vērtībā, lai iegādātos ar ūdeņradi darbināmus transportlīdzekļus, kā arī investētu ūdeņraža ražošanas un uzpildes un zemās grīdas tramvaju satiksmes infrastruktūrā.

Kā ziņots, “Rīgas satiksme” jūlijā noslēdza līgumus par finansējuma saņemšanu no EIB 75 miljonu eiro apmērā un NIB 60 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai aizstātu finansējumu 2016. gadā noslēgtajam iepirkuma līgumam par 20 jauniem zemās grīdas tramvajiem. Tāpat finansējums paredzēts ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu iegādei, kā arī investīcijām ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas un zemās grīdas tramvaju satiksmes infrastruktūrā.

Tas ir Latvijā pirmais aizdevums transporta nozares attīstībai, kas piešķirts ar Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda (ESIF) atbalstu. ESIF ir Eiropas Savienības investīciju plāna (Junkera plāna) kodols, un tā mērķis ir palīdzēt izmantot publisko finansējumu, tostarp finansējumu no ES budžeta, lai mobilizētu privātās investīcijas dažādiem Eiropas Savienībā īstenotiem projektiem. Šie projekti aptver tādas jomas, kā infrastruktūra, pētniecība un inovācija, izglītība, veselība, informācijas un sakaru tehnoloģijas un citas.

"Rīgas satiksme" ir starptautiskā projekta "H2Nodes" koordinators. Projekts tiek īstenots ne tikai Rīgā, bet arī Pērnavā un Nīderlandes pilsētā Arnemā. Pāreja uz ūdeņradi kā alternatīvo degvielu un enerģijas nesēju transportlīdzekļos nodrošina efektīvāku primāro energoresursu izmantošanu un veicina bezizmešu transporta ieviešanu.

Skatīties arī:

Pētījums par ūdeņraža transporta degvielas uzpildes infrastruktūras ieviešanu Rīgas reģionā.

Jānis Kleperis. Ūdeņradis kā enerģijas nesējs un degviela elektrības un siltuma ražošanā.

Aivars Starikovs. Latvijas ūdeņraža asociācija.

Ūdeņraža ražošana.

Ūdeņraža troleibuss - Rīgai 2017.

Ūdeņraža enerģētikas perspektīvas.

Lasīts 528 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 14 septembris 2017 12:31
Mihails Gorskis

Projekta vadītājs un zinātniskais redaktors

Mājas lapa: www.kimijas-sk.lv E-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas jaunumi Ūdeņraža ražotne un uzpildes stacija Vienības gatvē tiks nodota ekspluatācijai gada nogalē