Rīga nav ne Pekina, ne Londona, bet arī pie mums mēdz runāt par netīru gaisu, kas kaitē videi un cilvēku veselībai. Kāda gaisa kvalitātes ziņā ir situācija Rīgā, kādi uzlabojumi ir paredzēti un kā tad īsti tiek mērīts piesārņojums, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Informācijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone.
Ogļskābās gāzes ietekme uz augiem
Vai augiem paaugstināta ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija atmosfērā var būt labvēlīga? Uz šo jautājumuZināmais nezināmajā centās rast atbildi kāda klausītāja intereses mudināts.
Viena no galvenajām vielām, kas uzkrājas atmosfērā un izraisa klimata pārmaiņas ir ogļskābā gāze jeb CO2. Vairs nav noliedzams, ka klimata pārmaiņas var radīt postošas sekas cilvēku dzīvē uz šīs planētas. Vai arī augus CO2 palielināšanās ietekmē negatīvi, vai tieši pretēji palielina to augšanas spējas. Kuras īsti ir vissvarīgākās vielas, lai augi augtu ražīgi un koki lieli un spēcīgi? Par ogļskābās gāzes ietekmi uz augiem stāsta Latvijas Universitātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs Ģederts Ieviņš.
Paldies Paulam Vaivodam par ierosinājumu un atgādinām, ka ikviens, kuru urda kāds neizzināts jautājums un kurš vēlas, lai par to pastāstām raidījumā, var droši sazināties ar mums.
Cilvēka deguna forma atkarīga arī vietējā klimata
Liels, mazs, plats vai šaurs – cilvēki manto savu deguna formu no vecākiem, bet mūsu senči to ir ieguvuši ilgā adaptācijas procesā, kas ir bijis atkarīgs no vietējā klimata.
Pensilvānijas štata antropoloģijas pētnieku komanda veikusi pētījumus par cilvēku evolūciju, pastiprināti meklējot saistības starp deguna izskatu un ģeogrāfiskiem faktoriem, piemēram, temperatūru un mitrumu. Pētnieki ievāca datus ar dažādiem deguna mērījumiem, aplūkojot nāsu lielumu, attālumu starp nāsīm, deguna augstumu un citus lielumus. Mērījumi tika veikti, izmantojot 3D sejas attēlus.
Noskaidrots, ka nāsu platums un deguna pamata lielums starp cilvēku populācijām atšķiras krietni vairāk, nekā būtu iespējams izskaidrot ar ģenētisko nejaušību. Salīdzinot nāsu platumu ar vietējām temperatūrām un mitruma līmeni, atklāts, ka platākas nāsis ir saistītas ar siltu un mitru klimatu, kamēr šaurākas nāsis ir izplatītākas sausā un aukstā klimatā.
Šādi pieņēmumi tika izteikti jau 19.gadsimta sākumā, tomēr līdz šim neviens nebija veicis pētījumus ar dzīviem cilvēkiem.
Viena no deguna funkcijām ir sasildīt ieelpoto gaisu, lai tas kļūst silts un mitrs, pirms nonāk zemākajos elpceļos. Šaurākas nāsis var efektīvāk izmainīt gaisa plūsmu un sasildīt gaisu. Tas, visticamāk, bija daudz nozīmīgāk aukstās un sausās klimata zonās. Cilvēkiem ar šaurākām nāsīm aukstā klimatā dzīve bija veiksmīgāka, un viņi varēja radīt vairāk pēcnācējus.
Dabiskā atlase gan nav vienīgais skaidrojums deguna formu atšķirībām. Pētnieki arī atklāja atšķirības starp vīriešu un sieviešu deguna iezīmēm. Tas gan nav nekas neparasts, jo vīrieši fiziski lielākoties ir lielāki nekā sievietes, līdz ar to atšķiras arī degunu izmērs.
Tāpat pētnieki uzskata, ka degunu izmēru atšķirības var rasties seksuālās atlases rezultātā. Cilvēki, iespējams, izvēlējās pretējā dzimuma partneri, uztverot mazāku vai lielāku degunu kā pievilcīgāku. Ja visa vietējā cilvēku grupa uzskata, ka mazāks deguns ir labāks, tad tiem, kam ir lieli deguni, būs mazāka iespēja radīt pēcnācējus, un grupā dzims aizvien mazāk cilvēku ar lieliem deguniem. Šie skaistuma standarti var būt saistīti ar to, cik labi adaptējies deguns ir vietējam klimatam.
Ekoloģiskā un seksuālā atlase var būt savstarpēji saistīta, tomēr, lai to pierādītu ir nepieciešami tālāki pētījumi - taču skaidrs ir viens - gaiss ko elpojam savulaik ir mainījis mūsu deguna formu. Vairāk par to varat lasīt ScienceDaily.
