Nobela prēmija ķīmijā šogad piešķirta trijiem zinātniekiem par metālorganisko struktūru attīstīšanu, kas pavēra ceļu jaunas molekulu arhitektūras izveidošanai. Zinātnieki radīja molekulārās struktūras ar lielām iedobēm, caur kurām var plūst gāzes un cita veida vielas.
Piektdien, 2025. gada 26. septembrī, ar jauno un topošo zinātnieku labāko plakātu apbalvošanu noslēdzās 14. Paula Valdena simpozijs – nozīmīgākā organiskās ķīmijas pētnieku tikšanās platforma Baltijā.
Nobela prēmiju ķīmijā trešdien saņēma amerikāņi Deivids Beikers un Džons Džampers, kā arī brits Demiss Hasabiss par darbu proteīnu struktūras prognozēšanā, izmantojot mākslīgo intelektu.
Ražotne "Bovo Gas" Iecavā jau vairāk nekā trīs mēnešus no vistu kūtsmēsliem ražo biometānu. Saražoto dabasgāzes analogu pumpē Latvijas kopējā dabasgāzes tīklā.
Latvijas zinātnieks Pēteris Trapencieris savas dzīves laikā stāvējis klāt pretvēža medikamentu izveidei. Viņa kolēģi stāstīja, ka 90. gados Trapencieris uz Latviju atvedis jauniegūtās zināšanas no Rietumeiropas un ASV, un devis ļoti būtisku ieguldījumu jaunās ķīmiķu paaudzes audzināšanā, kas tagad veic nozīmīgus pētījumus un atklājumus.
Farmācijas industrijas attīstību Latvijā var visai ironiski sasaistīt ar atkritumiem, kuri nospēlējuši tās attīstībā neparasti lielu lomu. Proti, farmācijas industrijas dzimšana saistīta ar jautājumu, ko darīt ar lauksaimniecības atkritumiem, bet par tās lielākā slavas brīža cēloni arī kļuva atkritumi – tikai šoreiz tie bija raķešu degvielas atkritumi.
20. gadsimta 30. gados mākslinieks Ansis Cīrulis (1883–1942), interpretēdams senās tradīcijas, pievērsies madarošanai – ar rokas spiedes palīdzību apgleznotu audumu radīšanai. Audumu rotājumiem tika izmantoti etnogrāfisko motīvu un figūru īpatnēji stilizējumi, sevišķa vērība pievērsta Laimas figūru un Austras koka motīvu variācijām.
Nobela prēmija ķīmijā šogad piešķirta trim zinātniekiem, kuru pētījumi snieguši būtisku ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā. Viņu atklājumi ir saistīti ar kvantu punktu pētījumiem un pielietošanu.
Viņš vienmēr turējies ēnā, nekad nav nācis starmešu gaismā, bet savas zinātnieka karjeras laikā paveicis tik milzīgu darba apjomu, uz kādu tikai retais ir spējīgs. Tā kolēģi stāsta par Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieku Einaru Ložu.
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) izveidots mūsdienīgs virsmas un nanoobjektu spektroskopijas komplekss. Jaunais aprīkojums ļaus studentiem gūt padziļinātas zināšanas, bet zinātniekiem izvērst starpdisciplinārus pētījumus un ciešāk sadarboties ar industriju.
Ķīmijas jaunumi